Bioloģiskais apraksts
Rakstā sastapsieties ar diviem nosaukumiem- melnā spulgpiepe un bērza čaga. Patiesais sēnes nosaukums ir melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus), bet tautas valodā to sauc par bērza čagu. Ārstnieciskos nolūkos tiek izmantoti tikai uz bērziem vai, kā rāda jaunākie igauņu pētījumi, arī uz baltalkšņa un melnalkšņa augošie uzaugumi, kuru ķīmiskā un bioaktīvā vērtība ir līdzvērtīga bērza čagai. Vairāk varat iepazīties ar pētījumu šeit!
Bērza čaga ir parazitējoša sēne, kas veido cietus uzaugumus- sklerocijus uz koka stumbra. To var sastapt ne tikai uz bērziem, bet arī uz kļavām, pīlādžiem, vītoliem un citiem lapkokiem. Tomēr ārstnieciskos nolūkos lieto tikai sklerocijus no bērziem un alkšņiem, jo tie satur pietiekami koncentrētas bioaktīvās vielas.Sklerocijs ir neauglīgs sēnes ķermenis, kurā uzkrājas vērtīgās vielas. Sēne pati atrodas zem koka mizas. Kad sklerocijs ir uzkrājis pietiekami daudz bioaktīvo vielu un saimniekkoks sāk novecošanu, sēne aktivizējas un aptuveni gada laikā sasniedz pilnbriedu un spēj ražot sporas. Tādēļ čagu nevajadzētu ievākt no mirušiem bērziem, jo sēne šādā situācijā jau izmantojusi savas rezerves, un sklerocijs ir mazvērtīgs.
Melnā spulgpiepe savu pilnbriedu parasti sasniedz 15–30 gadu laikā, bet retos gadījumos spēj izdzīvot līdz pat 80 gadiem. Šajā laikā saimniekkoks tiek neatgriezeniski bojāts, veidojot plašu brūno trupi.
Interesanti, ka bērza čaga novērš citu brūno trupi veidojošo sēņu izplatīšanos uz tā paša koka, jo sēne ņemot rezerves no sklerocija sāk aktīvu cīņu pret konkurentiem. Šajā situācijā, ja redzat uz bērza citas sēnes, varat būt droši, ka bērza čagas sklerocijs būs ar ievērojami maz vērtīgajām vielām.
Kad koks mirst, melnā spulgpiepe zem mizas var pārklāt koka stumbru 3 un vairāk metru platībā. Pēc tam sporas izplatās dabīgā ceļā, kā arī palīdz tās izplatīt noteiktas vabolīšu sugas. Pēdējo gadu pētījumi rāda, ka kukaiņi ievērojami palielina sēnes izplatību. Ja sporas nonāk uz cita koka bojājuma vietas, jaunais sklerocijs sāk veidoties aptuveni pēc 3–4 gadiem.
Svarīgi atcerēties, ka sklerocijs ir neauglīga sēnes daļa, un tā apstrāde neizraisa sporu izplatīšanos uz tuvumā esošiem bērziem. Ir vērtīgi saprast arī, ka kopumā bērza čagas poru potenciāls ir ļoti liels- tās var ceļot pat vairāk nekā 10 000 km, tāpēc fiziski pasargāt kokus nav iespējams.
Ievākšana un apstrāde
Jāievēro, ka bērza čagu neievāc:
- No mirušiem kokiem – šādā gadījumā sklerocijs ir tikai sēnes masa bez būtiskām bioaktīvām vielām.
- Zemāk par 2 m augošu – pētījumi rāda, ka zemāk uz stumbra esošie sklerociji ir pakļauti lielākam mitruma ietekmējumam, kas samazina vērtīgo vielu saturu un mazina sēnes kvalitāti.
- Purva un pilsētu tuvumā – šajā vidē bērza čaga var akumulēt ne tikai vērtīgās vielas, bet arī kaitīgās, tostarp radioaktīvos elementus kā cēzijs un amerīcijs. Purvi var ilgstoši saglabāt radioaktīvo piesārņojumu, kas padara sēni potenciāli riskantu lietošanai.
Izmantojamās daļas bērza čagai ir visas. Tā sastāv no trīs slāņiem, pamata (irdens un porains) satur nelielos daudzumos vērtīgo vielu, to var arī izgriezt, bet ne obligāti, vidējais brūnais slānis ir ar vislielāko vērtīgo vielu saturu un ir arī virskārtiņa (melnā), kuru parasti iesaka griezt nost. Taču virskārtiņa ir tieši tā, kura satur sēņu hitīnu, kurš, savukārt, ir efektīvs līdzeklis pret dažādām vīrusa slimībām. Tieši tāpēc, bērza čaga ieguva arī savu popularitāti, jo tā izrādās ir efektīva pret dažādām sezonas vīrusa slimībām un arī jaunajiem vīrusiem.
Tradicionāli sēnes sklerocijus žāvē līdz 60C, taču tie mierīgi iztur temperatūras režīmu līdz 120C, bet ne ilgāk par 3h. Taču es iesaku pieturēties pie tradīcijām un to žāvēt ne augstāk par 60C.
Bērza čagas derīguma termiņš vidēji ir 2 gadi. Ievērojot, ka tā tiek uzglabāta pareizi- sausumā, hermētiski, slēpta no saules.
Ķīmiskais sastāvs
Bērza čagā ir apmēram 20% ūdenī šķīstoši pigmenti, kuri veido hromogēnu polifenolkarbonātu kompleksu, pterīni (pamats pteridīniem); polisaharīdi (6-8%), agaricīna un humīnveidīga čagas skābe (līdz 60%); organiskās skābes 0,5-1,3%; skābeņskābe, etiķskābe, skudrskābe, vaniļskābe, ceriņskābe, n-hidroksibenzoskābe; triterpīna skābes no tetracikliskajiem triterpēniem; lipīdiem (di- un triglicerīdi); steroīdu vielas (sterīni- ergosterols, un tetracikliskie triterpēni- lanasterols un inotodiols); lignīns, celuloze, brīvie fenoli, flavonoīdi, gumijviela peucedīns, sveķi, nezināmu alkoloīdu pēdas; sārmi (12,3%), kuri bagāti ar mangānu; citi mikroelementi, kā oksīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstēšanos kursi ir pieļaujami 3-5 mēnešu garumā, taču starp tiem ir nepieciešams pārtraukums 7-10 dienas, kā minimums.
Uz smagi slimiem pacientiem čagas novārījumi un nostādinājumi strādā īpaši efektīvi- tiem tiek noņemti sāpju simptomi un uzlabojas to stāvoklis un pašsajūta.
Ļoti svarīgi ir saprast, ka bērzu čaga nav zāles pret onkoloģiju, tai ir spēcīgas antioksidanta īpašības un tā var spēcīgi palīdzēt, lai onkoloģijas nerastos vispār, kā arī, lai uzlabotu vēža slimnieku veselības stāvokli.
Čagu pielieto, kā simptomātisku līdzekli onkoloģisku saslimšanu gadījumā, tā uzlabo onkoloģiski slimo cilvēku kopējo stāvokli, tāpat to pielieto kuņģa –zarnu trakta slimību ārstēšanai: hroniskais gastrīts, hiperkinētiskā tipa diskinēziju, nesaasinātu kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas, kuņģa un zarnu polipozes, gastralģija, enteralģija, aknu un liesas problēmas. Čagas preparātus lieto bezmiega gadījumā, lai nomierinātu nervu sistēmu, lai sakārtot katalāzo un proteāzo vielapmaiņu, lai palielinātu ķermeņa noturību pret infekciju saslimšanām.
Preparātus un bērzu čagas izraksta cilvēkiem, kuri sirgst no ekzēmas, atopiskā dermatīta, erotrodermija. Brūču, traumu, apdegumu, apsaldējumu, ādas iekaisumu, pubertātes pūtīšu, herpes vīrusa (ādas un gļotādu), papilomas vīrusa, kandilomas, leikoplākijas, varikozes gadījumā.
Bērza čagas saturošiem preparātiem ir plašs farmakoloģiskas aktivitātes spektrs un tas tiek izmantots, kā aktīvais biogēnais stimulātors. Lietojot šos preparātus iekšķīgi vai konkrētā vietā, tie palielina organisma pretošanos spēju pret dažādām infekcijām, lieliski noder iekaisumu ārstēšanā, uzlabo vielmaiņu, aktivizē vielmaiņu smadzeņu audos, atjauno bremzētu fermentu sistēmu darbību, paaugstina novājināto orgānu un ķermeņa daļu funkcionalās īpašības.
Čagā esošie pterīni nodrošina citostatisku iedarbību. Tie pastiprina citostatisko aktivitāti onkoloģijas preparātiem, samazina audzēju augšanas ātrumu, veicina pakāpenisku regresiju un neļauj veidoties metastāzēm. Paralēli iedarbībai čaga uzlabos arī vēža slimnieka kopējo pašsajūtu, atjaunojot darba spējas un paaugstinot tonusu.
Hromogēnais polifenolkarbonu kompleks arī samazina onkoloģisko aktivitāti. Fenolu savienojumi regulē citoplazmisko un mitohondriālo aktivitāti. Onkoloģiskās šūnas ir tieši atkarīgas no glikolīzas, tad ietekmējot glikolīzes procesus, tas negatīvi ietekmēs vēža šūnu attīstību.
Čagu lieto arī, lai ārstētu radiācijas leikopēniju, kā arī tā tiek pielietu staru terapijas laikā, lai mazinātu sekas. Tā palīdzēs atjaunot asins sastāvu un uzlabos asinsriti.
Čagas preparātiem ir arī spazmolītiska, urīndzenoša, antimikrobu, reparatīva iedarbība. Uzlabo kuņģa un zarnu trakta darbību, palīdz ārstēt kuņģa un 12-pirkstu zarnu čūlu un ir izteikti efektīvs gastrīta gadījumos. Sēnes novārījums samazina arteriālo un venozo asins spiedienu, samazina pulsa biežumu, regulē sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas darbību, stimulē asins radi (paaugstina leikocītu līmeni).
Bērza čagas iekšējās daļas novārijumam būs hipoglikēmiskas īpašības, taču der atcerēties, ka sēnes ārējai daļai šādu īpašību nav. Maksimālais glikozes līmeņa samazinājums asinīs ir vērojams pēc 1,5-3h, pēc novārījuma lietošanas. Cukura līmenis asinīs samazinās par 15,8-29,9%.
Ārēji lietojot bērza čagu, tai ir pretiekaisuma, dziedējošas un atsāpinošas īpašības. Tā aizsargā ādu no ārējās vides ietekmes, tai skaitā no vīrusu un sēnīšu infekcijām, noņem tūsku un veicina ādas atjaunošanos.
Inotodiols uzrāda antiblastisku aktivitāti. Pateicoties mangānam, kurš atrodas sārmos. Iespējams, tam ir ārstnieciska nozīme čagā, kā enzīmu aktivātoram.
Čagas klīniskās iedarbības novērojumus veica uz IV stadijas vēža slimniekiem, kuriem nevar veikt radikālas ķirurģiskas iejaukšanās un staru terapīju, tamdēļ ka vēzis, iespējami, ir ieaudzis blakus orgānos un radījis metastāzes. Lietojot bērzu čagu, slimniekiem uzlabojās kopējais veselības stāvoklis un pašsajūta, palielinājās apetīte, nostabilizējās kuņģa- zarnu trakts, mazinājās nogurums, pazuda problēmas ar ādas termoregulāciju un sviedru izdali, paaugstinājās hormonālā estrogēnu aktivitāte.
Ilglaicīgi lietojot bērzu čagu 50% no slimniekiem uzlabojās perifēriskās asins rādītāji (paaugstinājās hemoglobīns, eritrocīti, samazinājās eritrocītu grimšanas ātrums un leikocītu skaits, leikocitozes gadījumā). Pacientiem, kuriem neizdevās mainīt asins rādījumus, lietojot ierastos preparātus un asins pārliešanu, bija novērojama čagas pretanēmiskās īpašības. Uzlabojās sirds asinsvadu sistēmas funkcija, fermenti bija tuvu normai (katalāzi un proteāzi), samazinājās sāpju simptomi (mazinājās nepieciešamība pret narkotiskām zālēm, 2-3 reizes), atjaunojās interese pret apkārtējo pasauli, atgriezās darba spējas. Daži no slimniekiem pat atgriezās pie darba. Tika novērots, ka audzējs sāka augt lēnāk un samazinājās metastāzes attīstības ātrums. Pēc konkrētā pētījuma uz pacientiem, tie kuri lietoja čagu, to dzīves ilgums paildzinājās.
Balstoties uz šiem pētījumiem, onkologi no N.N.Blohina vārdā nosauktā Nacionālās izpētes institūta (Maskava), izstrādāja medicīniskus preparātus uz čagas bāzes, kurus veiksmīgi izmanto vēl šodien un ne tikai onkologi tos pielieto uz saviem pacientiem.
Kā palīglīdzekli čagu izmanto arī otorinolaringologi, rīkles vēža ārstēšanai (izmanto inhalāciju veidā), jo ar tā palīdzību atjaunojas rīšanas funkcija, samazinās balss aizsmakums, uzlabojas elpošana, samazinās iekaisuma procesi.
Čagai salīdzinājumā ar ķīmijas terapijām ir viegla panesamība un toksiskuma neesamība.
Bērza čagas preparāti ir ievērojami arī kā aktīvi biostimulatori, tie pastiprina organisma aizsargfunkcijas, stimulē centrālo nervu sistēmu un uzlabo vielmaiņu. Bērza čaga stimulē arī vielmaiņu procesus smadzeņu audos, kas izpaužas, kā bioelektrisko procesu aktivizācija smadzeņu garozā. Atjauno organisma fermentu aktivitāti, uzlabo sirds darbību un elpceļu procesus. Ir novērota arī pozitīva ietekme uz psoriāzes ārstēšanu.
