Bioloģiskais apraksts
Ziemas celmenes cepurīte ir puslodes formas, un mazliet izstiepta. Tā ir dzelteni brūna vai medus krāsā. Cepurītes centrā redzams mazliet tumšāks tonis. Mitrā laikā sēnes cepurīte paliek gļotaina. Ievērots, ka pieaugušas ziemas celmenes, bieži, pārklājas brūniem plankumiem.
Sēnes mīkstums ir ūdeņains, krēmkrāsas, patīkamas garšas un apveltīts ar smalku sēņu aromātu. Lapiņas ir pieaugušas un retas, krēmkrāsas, kuras sēnei pieaugot mainās uz tumšu toni. Sporas baltā krāsā.
Ziemas celmenes kātiņš ir cilindriskas formas, kātiņa augšdaļa ir vienā krāsā ar sēnes cepurīti, kātiņa lejas daļa tumšāka. Kātiņa garums 4-9cm, diametrā līdz 8mm. Ziemas celmenei kātiņš ir sīksts, no ārpuses samtains.
Augļķermeņi sastopami rudenī un pavasarī. Ziemā, atkušņu laikā, turpinās augļķermeņu augšana, izdzīvo arī zem sniega. Ziemas celmenes veido lielas audzes, kuras sastāv gan no jaunām, gan no vecām sēnēm. Nereti šī sēne uzrāpjas kokā pat trīs un vairāk metru augstumā, kas sēņu ievākšanu padara ievērojami sarežģītāku.
Ziemas celmeni var sajaukt pamatā ar divām līdziniecēm- mainīgo pacelmeni un indīgo, apmaloto ķivereni. Sēņotāji, iesācēji, tamdēļ šo sēni mēdz ievākt sākot ar novembri, lai nesajauktu ar indīgo radiniece, jo novembrī tā jau ir gājusi bojā. Drošībai papētiet gan apmaloto ķivereni, gan ziemas celmeni- galvenās atšķirības vērojamas uz kātiņa! Apmalotai ķiverenei ir gredzens, ziemas celmenei nav, kā arī kātiņu izskats atšķiras abām šīm sēnēm.
Ievākšana un apstrāde
Jaunām ziemas celmenēm ievāc cepurītes un augšdaļu kātiņam, vecākām ziemas celmenēm ievāc tikai cepurītes. Ievākšanu veic pītos grozos, savādāk sēnes saplok.
Šo sēni nav ieteicams ievākt tuvu rūpnieciskām teritorijām- vismaz >4km no tām. Latvijā ziemas celmeni ar ārstniecisku nozīmi neievāc, kaut arī tā pēc savām īpašībām daudz neatpaliek no zemestaukiem, bērzu čagas un citām ārstniecībā izmantojamām sēnēm.
Pēc ievākšanas tās var žāvēt piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru. Uzglabā hermētiskā tarā, pasargātu no tiešiem saules stariem, ne ilgāk par 2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Ziemas celmene ir interesanta ne tikai uzturvērtības, bet arī farmakoloģiskā un bioķīmiskā skatījumā. Sēnes ķīmiskais sastāvs ietver plašu vitamīnu spektru- B1, B2, B5, B9, C un niacīnu (PP), kā arī minerālvielas, piemēram, varu, cinku, fosforu un kāliju. Tajās ir nozīmīgs olbaltumvielu un ogļhidrātu daudzums, kā arī šķiedrvielas, kas veicina gremošanas funkciju stabilitāti.
No bioaktīvajiem savienojumiem īpaši izceļams flammulīns, polipeptīds ar potenciālu pretvēža aktivitāti, un proflamīns, antioksidants ar pierādītu spēju samazināt brīvo radikāļu ietekmi un atbalstīt šūnu aizsardzību. Turklāt, ziemas celmenē atklāti ergotioneīna tipa antioksidanti, kas papildina tās antioksidatīvo kapacitāti, kā arī polisaharīdi, kas laboratorijas un dzīvnieku modeļos demonstrējuši imūnmodulējošu iedarbību.
Pētījumi no Japānas, Korejas un Eiropas liecina, ka ziemas celmenes ekstrakti var inhibēt dažādu baktēriju augšanu, kā arī palīdzēt modulēt iekaisuma procesus, kas papildina tradicionālo pieredzi tās lietošanai kā tonizējošam un organismu stabilizējošam līdzeklim. Kopumā ziemas celmenes ķīmiskais un bioķīmiskais profils padara to par vienu no daudzpusīgākajām sēnēm, kas savieno uzturvērtību, antioksidatīvu aktivitāti un potenciālu farmakoloģisku efektu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Ziemas celmene (Flammulina velutipes) ir plaši pētīta Japānas, Ķīnas, Korejas un Eiropas laboratorijās, un tās farmakoloģiskās īpašības saistītas ar kompleksu bioaktīvo vielu klāstu. Polisaharīdi sēnē rada spēcīgas imunomodulējošas īpašības, veicinot organisma pašatjaunošanos un spēju cīnīties pret patogēniem un pat ļaundabīgām šūnām. Japānas pētījumi liecina, ka regulāra ziemas celmenes ekstraktu lietošana vai preparāti, kas satur ergotioneīnu, var mazināt limfomu un prostatas adenomas risku.
Eksperimentāli pierādīts, ka ziemas celmenes polisaharīdi un aminoskābes spēj kavēt sarkomas–180 šūnu proliferāciju un metastāžu veidošanos, vienlaikus nodrošinot antioksidantu aizsardzību un brīvo radikāļu neitralizāciju. Spirta un ūdens ekstrakti rada pretiekaisuma iedarbību, inhibējot ciklooksigenāzes fermentu COX-2, palielinot citokinīnu sintēzi un slāpekļa oksīda līmeni. Bioaktīvie komponenti arī bremzē holesterīna uzkrāšanos, atbalsta aknu funkcijas, aizsargā sirds un asinsvadu sistēmu, un piedalās neiroprotektīvos procesos, kas laboratoriskos eksperimentos uz dzīvniekiem pierādījuši potenciālu Alzheimer tipa un vecuma demences profilaksē. Lektīns un P-D-glukāns papildina antibakteriālo un pretvīrusu aktivitāti, vienlaikus stimulējot organisma endogēno antioksidantu ražošanu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā ziemas celmeni izmanto gan svaigā, gan žāvētā formā, bieži pagatavojot uzlējumus vai ekstraktus. Austrumu tradīcijās sēni lieto kā toniku, kas uzlabo vispārējo organisma funkcionalitāti, atbalsta nervu sistēmu, veicina miegu un mazina galvassāpes. Ekstraktus lieto arī elpceļu slimību ārstēšanā – piemēram, hroniska bronhīta vai plaušu iekaisuma gadījumā, kā arī pie augsta asinsspiediena un redzes pasliktināšanās.
Tautas prakse izmanto ziemas celmeni arī ādas problēmu ārstēšanai, piemēram, plēstu brūču un dzemdību trūču gadījumā, sagatavojot spirta uzlējumus. Sēni bieži kombinē ar citām ārstnieciskām vielām, piemēram, aveņu ievārījumu vai alveju, lai pastiprinātu tās pretiekaisuma un tonizējošo efektu. Ziemas celmenes polisaharīdi un lektīni tautas pieredzē tiek pielietoti kā dabīgs antibiotisks un imūnmodulējošs līdzeklis, kas palīdz mazināt vispārēju nespēku un veicina organisma atveseļošanos.
Tradicionālajos austrumu preparātos ziemas celmeni izmanto arī kosmētikā, lai stiprinātu ādu, kā arī uzturzinātnē un dietoloģijā- aknu un kuņģa darbības atbalstam. Sēnes uzturvielu un mikroelementu saturu (fosfors, cinks, kālijs, mangāns, jods, varš) tautas prakse novērtē kā papildinājumu organismam rudenī un vēlā gada periodā, kad svaigi augļķermeņi ir viegli pieejami.