Bioloģiskais apraksts
Celmenes ir koksni noārdošas sēnes, kas sastopamas dažādos meža tipos un visbiežāk aug uz koku celmiem, kritalām, saknēm vai pie stumbra pamatnes. Tās spēj attīstīties gan uz mirušas koksnes, gan arī uz dzīviem, bet novājinātiem kokiem, tāpēc mikoloģijā šīs sēnes uzskata gan par saprotrofām, gan par parazītiskām. Daudzām koku sugām tās var izraisīt tā saukto sakņu trupi, kas pakāpeniski bojā koka sakņu sistēmu un stumbra apakšējo daļu.Augļķermeņi parasti veidojas blīvās kūlīšveida kolonijās. Tie var parādīties tieši uz celmiem, uz koksnes atliekām vai arī šķietami uz augsnes virsmas. Šādās situācijās sēne parasti aug no zemē esošām saknēm vai koksnes fragmentiem. Armillaria ģints sēnēm raksturīga melnu, auklai līdzīgu micēlija pavedienu sistēma, ko sauc par rizomorfām. Šie veidojumi spēj izplatīties augsnē vairāku metru attālumā un inficēt jaunus kokus, kas ļauj sēnei veidot lielas kolonijas.
Rakstā minētās celmeņu sugas pieder pie tā sauktajām rudens sēnēm. Latvijā un citur Ziemeļeiropā to augļķermeņi parasti parādās vasaras beigās un rudenī, visbiežāk no augusta beigām līdz oktobrim vai novembra sākumam, atkarībā no temperatūras un mitruma apstākļiem. Armillaria ģints sēnēm raksturīga arī interesanta bioloģiska īpašība – to micēlijs var izstarot ļoti vāju bioluminiscenci, kas tumsā rada tā saukto meža spīdumu. Turklāt, dažas šīs ģints sugas veido milzīgas pazemes micēlija kolonijas, kas var aizņemt vairākus kvadrātkilometrus un pastāvēt gadu tūkstošiem, tādēļ tās tiek uzskatītas par vieniem no lielākajiem organismiem uz Zemes.
Ievākšana un sagatavošana
Ārstnieciskām vajadzībām ievāc jaunus, stingrus augļķermeņus, pirms tie kļūst šķiedraini un sāk zaudēt savu kvalitāti. Parasti izmanto, galvenokārt, cepurītes, jo kātiņi bieži ir cietāki un satur vairāk strukturālās šķiedras. Ievākšanu veic sausā laikā, izvēloties veselus augļķermeņus bez bojājumiem vai kukaiņu invāzijas.Sēnes pēc ievākšanas attīra no augsnes un augu atliekām, nepieciešamības gadījumā sagriež plānākās daļās un žāvē piespiedu žāvētājos vai labi ventilētā vietā. Žāvēšanas temperatūru parasti uztur robežās no aptuveni 35 līdz 45 °C, jo šāds režīms palīdz saglabāt sēnēs esošos polisaharīdus un citas bioloģiski aktīvās vielas. Pilnībā izžāvētām sēnēm jābūt vieglām un trauslām.
Izžāvēto izejvielu uzglabā hermētiski noslēgtos stikla vai metāla traukos sausā, tumšā vietā, pasargājot no mitruma un tiešiem saules stariem. Pareizi uzglabājot, žāvētās celmenes saglabā savas īpašības aptuveni līdz diviem gadiem, pēc kā aktīvo vielu saturs pakāpeniski samazinās.
Celmenes satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas, tostarp polisaharīdus, fenola savienojumus un sterolus, kas pēdējos gadu desmitos piesaistījuši farmakoloģijas pētnieku interesi. Tajā pašā laikā svaigās sēnēs var būt arī termolabilas kuņģa-zarnu traktu kairinošas vielas, tāpēc pārtikā tās tradicionāli lieto tikai pēc rūpīgas termiskas apstrādes.
Ķīmiskais sastāvs
Celmenēs (Armillaria mellea un radniecīgajās sugās) ir identificētas šādas ķīmiskās vielas: polisaharīdi (β-glikāni, heteropolisaharīdi ar manozes un glikozes komponentēm), steroli (ergosterols un tā derivāti), fenola savienojumi, flavonoīdi, organiskās skābes (citronskābe, glikonskābe, glikuronskābe), aminoskābes (glutamīnskābe, asparagīnskābe, lizīns, treonīns), minerālvielas (K, Ca, Mg, Fe, Zn, Cu), vitamīni (niacīns, riboflavīns, pantotēnskābe), aromātiskie un terpēnu savienojumi, kā arī nelielās koncentrācijās dažādi fenolkarbonāti un polifenoli.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Rudens celmenes (Armillaria mellea, A. cepistipes, A. borealis, A. lutea) ir sēnes, kuru farmakoloģiskās īpašības pēdējos gados tiek arvien plašāk pētītas.
Augļķermeņos ir konstatēti daudzveidīgi bioaktīvie savienojumi, tostarp polisaharīdi (β-glikāni, heteropolisaharīdi), steroli, fenola savienojumi, flavonoīdi, organiskās skābes un minerālvielas (K, Mg, Fe, Zn, Cu), kā arī vitamīni A, B2, B3 un B6. Šie savienojumi nodrošina potenciālu imūnmodulāciju, antioksidanta un pretiekaisuma efektus.
Ķīnas pētījumos pierādīts, ka celmeņu ekstrakti spēj kavēt sarkomas-180 un Erliha karcinomas augšanu, savukārt, Eiropas pētījumi apstiprina antibakteriālo aktivitāti pret Staphylococcus aureus, Bacillus cereus un citiem mikroorganismiem.
Spirta ekstrakti aktivizē citokinīnu izstrādi un iedarbojas uz slāpekļa oksīda un ciklooksigenāzes (COX-2) regulāciju, savukārt, ūdens ekstrakti rada imunomodulējošas īpašības, stimulējot imūnās šūnas iekaisuma zonās.
Priekšklīniskajos modeļos pierādīts arī celmeņu ekstraktu efekts holesterīna līmeņa samazināšanā, asinsspiediena normalizēšanā un audu anoksijas mazināšanā, kas norāda uz sēnes potenciālu kā bāzi farmakoloģiski aktīviem preparātiem.
Tautas medicīna
Celmenes tautas medicīnā ir izmantotas gan Austrijā, gan Ķīnā un Japānā dažādu slimību ārstēšanai.
Sēņu ekstraktus tradicionāli lieto kā universālu toniku, uzlabojot vispārējo organisma stāvokli, paaugstinot asins plūsmu smadzenēs un sirdī, stabilizējot nervu sistēmu, mazinot sirdsdarbības traucējumus un atvieglojot elpceļu un gremošanas trakta problēmas.
Augļķermeņu ūdens vai spirta ekstraktus lieto kā sāpju mazinātājus galvas, sirds un locītavu sāpju gadījumos.
Rizomorfus tautas medicīnā izmanto jostasvietas sāpju ārstēšanai, kā arī īpaši sagatavotos preparātos cukura diabēta pacientiem. Ķīnas un Japānas pieredze liecina, ka celmenes preparāti veicina miega kvalitāti un tiek izmantoti aknu, ausu troksņa un Menjēra sindroma simptomu mazināšanai. Fermentēti ekstrakti tiek pielietoti arī rehabilitācijā pēc insulta, kā tonizējošs līdzeklis, kas atbalsta asinsriti un neiroloģisko funkciju atjaunošanos.