Bioloģiskais apraksts
Daivaino čemureni var atpazīt pēc daudzām un gaļīgām cepurītēm, kuras ir 3-10cm diametrā, tās ir viļņainas un ķīlveidā samazinās pie kātiņa. Kātiņa augšdaļa un cepurītes apakša ir pārklāta ar smalku caurulīšu slāni (stobriņi), kurās veidojas sporas. Cepurītes virspuse atkarībā no gaismas ietekmes var variēt no pelēcīgi zaļganas līdz pelēcīgi rozā krāsas toņiem. Sēnes cepurīte gaļīgi- ādaina, raupja, radiāli krunkaina virsma ar nelīdzenu, viļņotu malu. Kātiņi zaraini, plakani, augoši no vienas pamatnes, izžūstot kļūst pelēcīgi vai krēmīgi. Centrālais celms resns un īss. Baltais mīkstums viegli lūstošs, ēdams, garšīgs, mazliet atgādinot riekstu garšu ar izteiktu “sēņu” smaržu. Zem cepurītes esošie stobriņi 2-4mm gari. Sporu pulveris balts.
Sēne aug uz celmiem un vecu ozolu, dižskabāržu un citu lapu koku pamatnēm, bojājot koksni, radot balto puvi. Daivainā čemurene uz kokiem parādās no augusta vidus līdz oktobra vidum. Kaut arī sēne uz vienu koku var dzīvot gadiem, tā var citus gadus neparādīties un tad atkal augt pa jaunam.
Čemurenes ir viena no lielākajām piepju grupām,
tās pieķeras ar kātu pie kokiem vai veciem celmiem. Tās veido daudz
augļķermeņu, kas nereti mēdz sasniegt pat gigantiskus apmērus. Šo sēni
lieto, kā tautas medicīnā, tā kosmetoloģijā un, protams, tā ir laba
ēdama sēne. Tai piemīt pretvīrusu un pret onkoloģiju vērstas īpašības.
Daivainās čemurenes saaugums var sasniegt līdz pat 20kg svaram un diametrā sasniegt līdz pat 1 metram. Šai sēnei ir kāda ļoti milzīga priekšrocība- tās augšanas ātrums: 10 kilogramīga sēne spēj izaugt pa 8-10 dienām. Un šo sēni neēd nedz kāpuri, nedz kukaiņi.
Ievākšana un apstrāde
Šo sēni sāk ievākt augustā un septembrī. Ārstnieciskā nolūkā, kā arī pārtikai ievāc jaunas sēnes, jo veca sēne ir šķiedraina un rūgta. Jauno sēni no zemes vai koka nogriež ar asu nazi un attīra no smiltīm un dažādām lapām, skujām. Notīrītu sēni liek žāvēties nepārsniedzot 50C. Ja nepieciešams, iegūto masu samaļ pulverī. Uzglabāt to var līdz 3 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Daivainā čemurene (Grifola frondosa) satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kas nosaka tās uzturvērtību un farmakoloģisko potenciālu. Sēnes sastāvā konstatēti polisaharīdi, īpaši beta-D-glukāni, grifolāns, lentināns un tā sauktā D-frakcija, kā arī olbaltumvielas un brīvās aminoskābes. Tajā atrodami arī triterpēni, steroīdi, flavonoīdi, saponīni, fitoncīdi un hitīns.
Sēnē konstatēts arī vitamīnu komplekss, kurā ietilpst B grupas vitamīni (B1, B2, B3 jeb niacīns, B5, B6, B9), kā arī D vitamīns (ergosterola forma, kas ultravioletā starojuma ietekmē pārvēršas D2 vitamīnā). Mazākos daudzumos sastopams arī E vitamīns un askorbīnskābe.
No minerālvielām daivainā čemurene satur kalciju, magniju, kāliju, fosforu, cinku, selēnu, dzelzi, mangānu un varu. Papildus tajā konstatētas taukskābes (galvenokārt, nepiesātinātās), fosfolipīdi, ergosterols un dažādi antioksidanti, tostarp fenola savienojumi.
Sēnes bioķīmiskie pētījumi rāda, ka īpaši nozīmīga ir tās polisaharīdu frakcija, kurā dominē beta-glukāni ar sarežģītu telpisko struktūru. Tieši šīs vielas tiek uzskatītas par galveno komponentu, kas nosaka daivainās čemurenes bioloģisko aktivitāti un tās pielietojumu funkcionālajā uzturā un mikoterapijā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Daivainā čemurene (Grifola frondosa) ir viena no visvairāk pētītajām ārstnieciskajām sēnēm pasaulē, un tās ekstrakti plaši tiek izmantoti uztura bagātinātājos un farmakoloģiskajos preparātos, īpaši Japānā, Ķīnā un ASV. Galvenā bioloģiskā aktivitāte saistīta ar sēnē esošajiem polisaharīdiem- īpaši beta-D-glukāniem un tā saukto D-frakciju. Šie savienojumi demonstrē izteiktas imunomodulējošas īpašības, stimulējot makrofāgu, T-limfocītu un dabīgo killeršūnu aktivitāti. Laboratoriskos pētījumos novērots, ka šīs vielas var kavēt audzēju šūnu proliferāciju un samazināt metastāžu veidošanos, vienlaikus palīdzot aizsargāt veselās šūnas pret ķīmijterapijas un staru terapijas radīto stresu. Šo īpašību dēļ daivainā čemurene bieži tiek pētīta kā palīglīdzeklis onkoloģisko slimību terapijā.
Eksperimentālie pētījumi liecina, ka sēnes polisaharīdi stimulē interferona sintēzi un aktivizē organisma imūnās aizsardzības mehānismus. Tie var ietekmēt arī vielmaiņas procesus, palīdzot normalizēt glikozes un holesterīna līmeni asinīs. Šo efektu dēļ Grifola frondosa ekstrakti tiek pētīti kā potenciāli līdzekļi metabolā sindroma, 2. tipa cukura diabēta un aterosklerozes profilaksē. Papildus tam pētījumi norāda uz hepatoprotektīvām īpašībām- sēnes aktīvie komponenti var aizsargāt aknu šūnas un atbalstīt to reģenerāciju, kas izskaidro ekstraktu izmantošanu hroniska hepatīta un aknu bojājumu gadījumos.
Sēnes bioaktīvās vielas ietekmē arī hormonālo regulāciju un vielmaiņu. Dažos pētījumos novērots, ka daivainās čemurenes ekstrakti var ietekmēt tauku vielmaiņu un palīdzēt samazināt ķermeņa masu, normalizējot metaboliskos procesus. Tāpēc sēne tiek iekļauta dietoloģiskos preparātos un svara kontroles programmās. Pētījumos aprakstīta arī antivirāla aktivitāte, tostarp spēja ietekmēt dažus vīrusus laboratorijas apstākļos, kā arī potenciāla iedarbība uz imūnreakciju hronisku infekciju gadījumos.
Tautas medicīna
Daivainā čemurene tautas medicīnā pazīstama jau ļoti sen. Austrumāzijas medicīnas tradīcijās tā minēta ārstniecības tekstos jau pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu, kur to uzskatīja par sēni, kas stiprina organismu un palīdz atjaunot līdzsvaru starp dažādām organisma funkcijām. Tradicionāli sēni lietoja kā līdzekli organisma stiprināšanai, noguruma mazināšanai un imunitātes uzturēšanai.
Žāvētas sēnes pulveri tautas medicīnā izmantoja gan iekšķīgai, gan ārīgai lietošanai. Pulveri uzkaisīja uz brūcēm, apdegumiem un čūlām, lai paātrinātu dzīšanu un mazinātu iekaisumu. No sēnes gatavotus ūdens uzlējumus lietoja elpceļu slimību, bronhīta un plaušu saslimšanu gadījumā, kā arī gremošanas traucējumu, vēdera sāpju, aizcietējumu un meteorisma mazināšanai.
Daivainās čemurenes novārījumus tradicionāli lietoja arī kā organisma stiprinošu līdzekli, kā arī helmintu izvadīšanai. Tautas medicīnā sēni izmantoja arī pie paaugstināta asinsspiediena, vielmaiņas traucējumiem un vispārēja organisma vājuma. Dažās tradīcijās uzskatīja, ka tā palīdz stabilizēt hormonālo līdzsvaru, tāpēc to lietoja arī sieviešu veselības problēmu gadījumā, piemēram, menopauzes simptomu mazināšanai.
Mūsdienās daivainā čemurene tiek izmantota arī kosmetoloģijā un dermatoloģijā. Preparāti un kosmētiskie līdzekļi, kas satur šīs sēnes ekstraktu, tiek lietoti ādas kopšanā, jo tiem piemīt pretiekaisuma un antioksidantu īpašības. Tie var palīdzēt nomierināt ādu, uzlabot tās elastību un aizsargāt šūnas no priekšlaicīgas novecošanās.