Labirintpiepe parastā
Daedaleopsis confragosa

Bioloģiskais apraksts

Parastā labirintpiepe ir viengadīga sēne, kas veido plakanus vai pusapaļus augļķermeņus, cieši pieaugot pie koksnes. Cepurītes virsma parasti ir pelēcīgi brūna līdz sarkanbrūna, bieži ar vāji izteiktām koncentriskām joslām. Jaunie augļķermeņi ir mīkstāki, bet ar vecumu kļūst stingrāki un koksnaināki.

Sēnes apakšpusē atrodas raksturīgs poru slānis, kura poras ir neregulāras, izstieptas un savstarpēji savienotas, veidojot labirintam līdzīgu struktūru. Šī savdabīgā poru forma ir galvenā pazīme, pēc kuras sēni var viegli atpazīt.

Sēne aug uz lapkoku koksnes, visbiežāk uz kārkliem un vītoliem, īpaši uz bojātiem vai novājinātiem stumbriem, kritalām un celmiem. Tā izraisa koksnē balto trupi.

Augļķermeņi parasti veidojas no vasaras līdz rudenim un var saglabāties uz koksnes arī ziemā. Latvijā šī suga ir samērā bieži sastopama, īpaši mitrākās vietās un ūdenstilpju tuvumā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskām vajadzībā ievāc tikai jaunus augļķermeņus, žāvē nepārsniedzot 45C. Uzglabā hermētiskā traukā, pasargātu no tiešiem saules stariem, ne ilgāk par 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Parastās labirintpiepes augļķermeņos ir konstatēts daudzveidīgs bioloģiski aktīvu savienojumu komplekss, kas raksturīgs daudzām piepēm.

Sēne satur polisaharīdus, galvenokārt, β-glukānus, kā arī citus strukturālos polisaharīdus- heteropolisaharīdus, hitīnu un hitīna atvasinājumus, kas veido sēnes šūnapvalka pamatu. Tāpat sastāvā ir proteīni, brīvās aminoskābes un peptīdi.

No sekundārajiem metabolītiem noteikti fenoliskie savienojumi un fenolskābes, kā arī dažādi aromātiskie savienojumi, kuriem piemīt antioksidanta īpašības. Sēnē konstatēti arī flavonoīdiem līdzīgi savienojumi un citi polifenoli.

Lipīdu frakcijā ietilpst taukskābes (gan piesātinātās, gan nepiesātinātās), fosfolipīdi un steroli, no kuriem nozīmīgākais ir ergosterols, kas ir raksturīgs sēņu sterols un kalpo kā D₂ vitamīna prekursors.

Parastajā labirintpiepē ir konstatēti arī terpenoīdi un triterpēnu savienojumi. Papildus tam sēnē ir identificēti dažādi organiskie savienojumi ar antibakteriālu aktivitāti, kas pieder pie fenolisko metabolītu grupas.

Minerālvielu sastāvā konstatēts kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs, dzelzs, cinks un mangāns, kā arī nelielos daudzumos citi mikroelementi.

Augļķermeņos sastopami arī vitamīni, īpaši B grupas vitamīni (piemēram, B₁, B₂ un niacīns), kā arī ergosterola atvasinājumi, kas UV starojuma ietekmē var pārvērsties par D₂ vitamīnu.

Kopumā parastās labirintpiepes ķīmiskais sastāvs raksturīgs koksni noārdošām sēnēm, kurās dominē strukturālie polisaharīdi, steroli, fenoliskie savienojumi un dažādi sekundārie metabolīti.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastās labirintpiepes augļķermeņos ir konstatētas vairākas bioloģiski aktīvu savienojumu grupas, tostarp triterpēni, lektīni, steroli un fosfolipīdi, kā arī dažādi polisaharīdi un fenoliskie savienojumi.

No žāvētiem augļķermeņiem izolētais triterpēna atvasinājums 20(29)-lupēn-3-āns laboratorijas pētījumos uzrādījis izteiktu pretsēnīšu aktivitāti pret Saccharomyces cerevisiae un Microsporum gypseum. Tāpat konstatēta antibakteriāla iedarbība pret vairākām baktērijām, tostarp Escherichia coli, Proteus vulgaris, Pseudomonas aeruginosa, Bacillus subtilis un Staphylococcus aureus.

Šim savienojumam novērota arī spēja inhibēt lipīdu peroksidāciju, kas norāda uz antioksidatīvu aktivitāti. Eksperimentālos testos šī iedarbība bijusi salīdzināma ar zināmo antioksidantu α-tokoferolu (E vitamīnu).

Pētījumos ar augļķermeņu ūdens ekstraktiem novērota arī potenciāla antihipertensīva aktivitāte, kas tiek saistīta ar angiotenzīnu konvertējošā enzīma (ACE) un neitrālās endopeptidāzes (NEP) aktivitātes nomākšanu.

Savukārt, no micēlija kultūrām izolētie polisaharīdi eksperimentālos modeļos demonstrējuši pret­audzēju aktivitāti, kavējot Sarkomas-180 un Erliha karcinomas augšanu. Citos pētījumos metanola ekstrakti uzrādījuši citostatisku iedarbību uz L1210 limfoleikozes šūnu līniju laboratorijas apstākļos.

Lai gan šie rezultāti norāda uz iespējamu farmakoloģisko potenciālu, līdz šim iegūtie dati, galvenokārt, balstās uz laboratorijas un eksperimentāliem modeļiem, un klīniskie pētījumi ar cilvēkiem nav veikti.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā nav plaši dokumentētu ziņu par parastās labirintpiepes izmantošanu ārstnieciskos nolūkos. Atšķirībā no vairākām citām sēnēm, šī suga tradicionālajās ārstniecības praksēs praktiski nav minēta.

Līdz ar to arī trūkst vēsturisku datu par tās ievākšanas metodēm, sagatavošanas veidiem vai lietošanas tradīcijām tautas medicīnas ietvaros.

Nav ieteicams lietot

Parasto labirintpiepi nav ieteicams lietot uzturā vai ārstnieciskos nolūkos, jo nav pierādītu datu par drošu cilvēka lietošanu. Iespējama individuāla nepanesamība vai alerģiskas reakcijas, tai skaitā kuņģa darbības traucējumi, slikta dūša vai caureja. Tā kā sēnes aktīvās vielas  ir pētītas laboratorijas apstākļos vai uz dzīvniekiem, jebkura izmantošana cilvēkiem būtu eksperimentāla un potenciāli riskanta, līdz ar to šī sēne tiek uzskatīta par nedrošu lietošanai bez atbilstošas klīniskas uzraudzības.

Lasīt par bērzu lapiņpiepi->