Receklene dzeltenā
Tremella mesenterica

Bioloģiskais apraksts

Dzeltenā receklene (Tremella mesenterica) ir sēne no Tremellaceae dzimtas, kas Latvijā sastopama salīdzinoši bieži mitros lapkoku un jauktos mežos. Tā sastopama uz mirušiem kokiem vai kritalām, visbiežāk kļavām, ozoliem un bērziem. Ko der zināt, dzeltenā receklēne ir parazītsēne un tā parazitē uz citām koksni noārdošām sēnēm, visbiežāk, vaskaiņu ģints (Peniophora) klājeniskajām sēnēm, dažos gadījumos literatūrā minēts, ka tā var parazitēt arī uz citām līdzīgām, koksni noārdošām klājeniskajām sēnēm, piemēram, uz dažām Exidia vai Heterochaete sugām, bet šie gadījumi ir retāk dokumentēti.

Sēnei ir želejveidīgs augļķermenis, ko raksturo spilgti dzeltena līdz oranžīga krāsa. Augļķermenis sākotnēji ir blīvs un kompaktāks, vēlāk kļūst glums, elastīgs un spēj absorbēt mitrumu. Formas ziņā receklene veido lokveida vai plēksnītēm līdzīgus savienojumus ar viļņotu virsmu.

Dzeltenā receklene parādās rudenī, bet mitrās un siltās ziemās to var atrast arī agrā pavasarī. Sēne ir neēdama vai tikai eksperimentiāli izmantojama kulinārijā, bet to pārsvarā novērtē ārstniecībā. Tā attīstās uz mirušiem koku stumbriem un uz citu sēņu augļķermeņiem, veicinot organiskā materiāla sadalīšanos mežā.

Ievākšana un apstrāde

Dzelteno recekleni (Tremella mesenterica) ievāc, galvenokārt, rudenī, kad augļķermeņi ir labi izveidojušies un pietiekami elastīgi. To parasti atlauž vai uzmanīgi noņem no mirušiem koku stumbriem vai zariem. Tā kā sēne satur daudz ūdens, to jāizlieto svaigā veidā vai jāsagatavo uzglabāšanai uzreiz pēc ievākšanas.

Dzelteno recekleni var žāvēt zemas temperatūras apstākļos, ideālā gadījumā 35–45 °C, lai saglabātu gan elastīgo struktūru, gan bioaktīvās vielas. Nelielus gabalus var žāvēt veselos, lielākus – sagriezt mazākos fragmentos. Žāvētu recekleni glabā hermētiski noslēgtā traukā sausā un tumšā vietā, kur tā var saglabāties vairākus mēnešus līdz pat gadam.

Ķīmiskais sastāvs

Dzeltenās receklenes augļķermeņi satur polisaharīdus, kas ir galvenie bioaktīvie komponenti šajā sēnē, īpaši β-glikānus un heteropolisaharīdus ar ūdenī šķīstošu struktūru. Šie polisaharīdi satur arī D-manozi un nelielos daudzumos D-galaktozi, kas veido vispārējo gēlveida struktūru.

Papildus polisaharīdiem, receklenē ir proteīni un aminoskābes, kaut to saturs ir salīdzinoši zems, kā arī neliels daudzums lipīdu, galvenokārt, fosfolipīdi un sterīni. Sēnē sastopami arī minerāli, piemēram, kalcijs, magnijs, kālijs un fosfors, kā arī mikroelements sērs.

Dzeltenās receklenes audļķermeņos ir konstatēti arī nelieli daudzumi fenola savienojumu un flavonoīdu līdzīgo molekulu, kas saistās ar antioksidantu īpašībām. Turklāt, sēnē konstatētas dažas terpēna grupas savienojumu pēdas, kas, iespējams, ir atbildīgas par sēnes aromātiskajām īpašībām.

Svarīgi uzsvērt, ka dzeltenā receklene, galvenokārt, tiek pētīta polisaharīdu līmenī, jo tie ir galvenie bioloģiski aktīvie komponenti, bet citu bioaktīvo vielu saturu joprojām precīzi nosaka retos pētījumos, un dati ir fragmentāri.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Dzeltenās receklenes galvenā bioloģiski aktīvā viela ir polisaharīds glukuronoksilomāns, kas laboratoriski pierādījis vairākas farmakoloģiskas īpašības. Pētījumi norāda, ka tas stimulē imūno sistēmu, darbojas pretiekaisuma un antialerģiski, piedalās aknu aizsardzībā (tai skaitā hepatīta B gadījumā) un rada aizsargājošu efektu pret radiācijas bojājumiem. 

Etanola ekstrakti no svaigiem augļķermeņiem laboratorijā spēj inhibēt dažādu vēža šūnu augšanu, piemēram, A549 plaušu vēža šūnas un dzemdes kakla vēža šūnas, vienlaikus pastiprinot ķīmijterapijas efektivitāti. 

Glukuronoksilomāna bāzes preparāti Ķīnā ir patentēti un tiek izmantoti oficiālajā medicīnā ar mērķi regulēt asinsspiedienu, mazināt iekaisumu un atbalstīt organisma aizsargmehānismus pret audzēju attīstību. 

Papildus polisaharīdiem receklenes augļķermeņi satur aminoskābes un B grupas vitamīnus, kas veicina tās uzturvērtību un potenciālu kā veselīgu pārtikas produktu.

Tautas medicīna

Tradicionāli Ķīnas tautas medicīnā dzelteno recekleni lieto kā organisma stiprinošu līdzekli un bronhu un plaušu slimību ārstēšanai, tostarp bronhīta gadījumos. Tā tiek izmantota arī paralīzes simptomu mazināšanai, acu iekaisuma ārstēšanai un kā nomierinošs līdzeklis. Eiropā, piemēram, Anglijā, receklene tiek izmantota ādas čūlu un brūču ārstēšanai, veicinot audu atjaunošanos un dziedināšanu.

Kopumā dzeltenā receklene apvieno farmakoloģiski aktīvos polisaharīdus ar tradicionālās medicīnas pieredzi, kas padara to par interesantu sēni gan kā uztura, gan kā ārstniecības līdzekli, īpaši iekšķīgai lietošanai imūnsistēmas atbalstam un aknu aizsardzībai.

Nav ieteicams lietot

Dzeltenā receklene (Tremella mesenterica) ir salīdzinoši droša sēne, taču pastāv daži ierobežojumi un piesardzības pasākumi. Tā nav piemērota lietošanai grūtniecības un zīdīšanas laikā, kā arī maziem bērniem, jo par tās iedarbību šajās grupās nav pietiekamu pētījumu. Jāizvairās no lietošanas cilvēkiem ar individuālu alerģiju pret sēnēm.

Svarīgi ir ievākt sēni tikai tīrās, nepiesārņotās vietās, jo receklene spēj absorbēt apkārtējās vides piesārņojumu, tostarp smagos metālus vai mikroorganismus, kas var tikt nodoti cilvēkam. Pārmērīga vai nekontrolēta sēnes lietošana var izraisīt gremošanas traucējumus, tādēļ preparātu devas ir jāievēro atbilstoši instrukcijām vai tradicionālās medicīnas ieteikumiem.

Kopumā dzelteno recekleni var uzskatīt par drošu, bet lietošana ir jāveic apdomīgi, ievērojot devu, uzglabāšanas un ievākšanas kvalitāti, kā arī individuālās veselības stāvokļa īpatnības.

Lasīt par priežu rudmiesi ->