Bioloģiskais apraksts
Austeru sānauses cepurīte izaug līdz 20cm diametrā, novirzīta uz sānu, pusapaļa, mēles veidīga vai nierformas, jauniem augļķermeņiem mala ierotīta uz iekšpusi, gaļīga ar gludu cepurītes virsmu. Visbiežāk, sastopama pelēkā krāsā, taču tā mēdz būt krāsas toņos no izteikti baltas līdz violeti brūnai. Īpaši tumšā krāsā aug austeru sānauses uz skujkokiem, kā arī vēlā rudenī vai ziemā. Augļķermeņa mīkstums balts, ar patīkamu smaržu un garšu. Lapiņas iestiepjas uz sēnes kāta, retas, biezas, baltas- augļķermenim kļūstot vecam, tās dzeltē. Kāts īss, līdz 4-5cm un diametrā 2-3cm, ekscentriska vai sāniska, stingra līdz pat cietai, pie pamatnes sašaurināta un mataina.
Sastopama mežos cauru gadu, taču lielākās ražas var sastapt vasaras beigās un līdz pat ziemas sākumam. Bieži to var sastapt periodā, kad laukā ir bijusi jau pirmā salna, līdz jau pilnvērtīgai ziemai, ja tāda iestājas. Pats to, visbiežāk, esmu sastapis sākot no novembra līdz pat janvārim (Liepājas klimatā). Sēnes augļķermenis izdzīvo pat nopietnas salnas, sastingstot un atkūstot turpina augt. Nereti, to var ievākt arī jau apsalušu.
Austeru sānause parasti izvēlas mirušus lapkokus un celmus, bet ir sastopama arī uz kritušiem kokiem un to daļām, kā arī retāk, bet uz skujkokiem un sveķus saturošajiem arī- parasti šos eksemplārus var sastapt vēlā rudenī uz kritušām eglēm vai priedēm, savukārt, pilsētās uz balzāmapsēm.
Ievākšana un apstrāde
Austeru sānausi (Pleurotus ostreatus) ievāc brīžos, kad augļķermeņi ir jauni, stingri un vēl nav pārāk mīksti. Sēnes aug uz kritušiem vai nolauztiem lapu un retāk egļu vai priežu stumbriem, visbiežāk jauktu koku mežos. Lai izvairītos no piesārņojuma un smago metālu uzsūkšanās sēnē, ievākšana jāveic prom no ceļiem, rūpniecības un blīvi apdzīvotām vietām.
Sēnes jāatlauž vai jānogriež kopā ar kātiņu, izvairoties no bojājumiem, kas veicina ātru bojāšanos. Lielākos augļķermeņus ieteicams sadalīt mazākās daļās, lai žāvēšana būtu vienmērīga. Žāvēšana notiek labi vēdināmā, apēnotā un no saules pasargātā vietā, drīkst izmantot arī piespiedu žāvētājus, maksimālā temperatūra ne vairāk kā 50 °C, lai saglabātu aromātu, krāsu un bioaktīvās vielas.
Pēc žāvēšanas sēnes uzglabā hermētiski noslēgtos traukos sausā, tumšā vietā, kur tās var saglabāt 6-12 mēnešus. Svaigas sēnes var uzglabāt ledusskapī līdz 5 dienām, var īslaicīgi saldēt, lai saglabātu struktūru un garšu. Ievākšanas un apstrādes laikā jāievēro higiēna- jāizvairās no saskares ar dubļiem, bojātām vai pelējušām sēnēm, jo Pleurotus ostreatus ir jutīgas pret mikrobu kontamināciju.
Ķīmiskais sastāvs
Austeru sānause (Pleurotus ostreatus) ir uzturvielām bagāta sēne, kuras augļķermeņi satur aptuveni 90–92 % ūdens. Sausajā masā olbaltumvielu saturs svārstās ap 15–25 %, un tās nodrošina pilnvērtīgu aminoskābju profilu, ieskaitot neaizstājamās aminoskābes – valīnu, izoleicīnu, leicīnu, lizīnu, metionīnu, treonīnu, triptofānu un fenilalanīnu. Šis olbaltumvielu saturs ir augsts salīdzinājumā ar vairumu dārzeņu un daļēji konkurē ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Pēc termiskas apstrādes sēnes olbaltumvielas saglabā ap 70 % biopieejamību.
Tauku saturs austeru sānausē ir zems, aptuveni 2 % sausās masas, no kuriem lielākā daļa, ap 70 % ir polinepiesātinātās taukskābes. Šajā sēnē ir dabīgi sastopams lovastanīns (stanīnu grupa).
Ogļhidrātu saturs sasniedz aptuveni 70 % no sausās masas, no kuriem aptuveni 20 % veido viegli uzņemamas cukura formas, piemēram, glikoze, fruktoze un saharoze. Augļķermeņos ir arī beta-glikāni (lentināns), mannīts un hitīns, kas strukturāli pieder šūnu sienai.
Minerālvielu klāsts ir plašs: kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, selēns, cinks, varš un kobalts, kā arī citi mikroelementi mazākos daudzumos.
Vitamīnu sastāvs ir bagāts un daudzveidīgs. Sēnē ir pilns B grupas vitamīnu komplekss, C vitamīns (askorbīnskābe), PP vitamīns (niacīns), D2 vitamīns un E vitamīns, kā arī citi bioaktīvie vitamīni. PP vitamīna saturs sēnē var pārsniegt augļu un dārzeņu līmeni 5–10 reizēm.
Šis ķīmiskais profils padara austeru sānausi par augstu uzturvērtību sniedzošu sēni, kuras sastāvs apvieno olbaltumvielas, vitamīnus, minerālvielas un polisaharīdus vienā produktu kompleksā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Austeru sānauses augļķermeņi ir nozīmīgs bioaktīvo vielu avots, kuru farmakoloģiskās īpašības tiek pētītas visā pasaulē. Laboratoriskajos eksperimentos ūdens un organisko šķīdinātāju ekstrakti demonstrē spēcīgu antioksidantu aktivitāti, kas aizsargā šūnas no brīvo radikāļu radīta oksidatīvā stresa un uzlabo DNS stabilitāti.
Metanola ekstrakti pierādījuši citotoksisku iedarbību pret noteiktām vēža šūnu līnijām, stimulējot apoptozi, un daļēji inhibējot HIV vīrusa skarto šūnu pavairošanos, kas liecina par potenciālu pretvīrusu efektu. Austeru sānause satur beta-glikānus, fenolus, aminoskābes, vitamīnus un minerālvielas, kas pasaules literatūrā tiek saistīti ar imūnmodulāciju, pretiekaisuma un antitumoru aktivitāti.
Šo vielu kopējā darbība organismā veicina homeostāzes uzturēšanu, uzlabo vielmaiņu un atbalsta bioloģiski aktīvo procesu harmonizāciju. Tādējādi austeru sānause uzskatāma par vērtīgu sēni ne tikai uzturā, bet arī kā pētāmu avotu farmakoloģiskā.
Tautas medicīna
Tradicionālajā Āzijas un Eiropas medicīnā austeru sānausi izmanto gan kā uztura, gan kā ārstniecisku līdzekli. Svaigu vai žāvētu, ekstraktu vai buljonu veidā, tā tiek lietota kā tonizējošs līdzeklis, kas atbalsta sirds un asinsvadu, nervu un gremošanas sistēmu darbību.
Tautas medicīnā sēne tiek novērtēta kā antibakteriāls, pretvīrusu un pretiekaisuma līdzeklis, kas vienlaikus stimulē imūnsistēmu un atbalsta vielmaiņu. Ārēji austeru sānausi lieto aplikācijās uz iekaisumiem un brūcēm, tā tradicionāli veicina audu reģenerāciju un mazina iekaisumu.
Turklāt, sēnes tiek uzskatītas par uzturvielu bagātu produktu, kas piemērots noguruma, vieglas hipertonijas un vielmaiņas traucējumu atbalstam, kā arī kā papildinājums imūnsistēmas stiprināšanai un ķermeņa vispārējai tonizēšanai.