Bioloģiskais apraksts
Parastā skaldlapīte (Schizophyllum commune) ir neliela, bet ļoti raksturīga koksni noārdoša sēne, kas aug uz mirušas vai bojātas koksnes. Tā ir viena no visplašāk izplatītajām sēnēm pasaulē un sastopama gandrīz visos kontinentos, galvenokārt, uz lapu koku koksnes, bet reizēm arī uz skujkokiem.
Augļķermeņi ir mazi, parasti 1–4 cm plati, bieži aug blīvās grupās vai rindās uz koksnes virsmas. Cepurīte ir vēdekļveida, gliemežnīcveida vai pusapaļa, dažkārt, nedaudz nierveida. Tā parasti pieaug pie substrāta sāniski, izteikts kātiņš neveidojas vai ir ļoti īss.
Cepurītes virsma ir sausa, samtaina vai smalki apmatota, bieži pelēcīga, pelēkbrūna vai bālgani pelēka. Ar vecumu krāsa var kļūt tumšāka vai iegūt brūnganus toņus. Cepurītes mala bieži ir viļņaina vai neregulāra.
Raksturīgākā šīs sēnes pazīme ir tās lapiņas, kas ir īpaši veidotas. Tās ir radiāli izvietotas un šķietami gareniski sašķeltas, it kā sadalītas divās daļās. Šī pazīme ir devusi sēnei nosaukumu- skaldlapīte. Lapiņas var atvērties mitrā laikā un savilkties sausumā, kas palīdz sēnei pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem.
Sporu masa ir balta. Sporas ir ļoti sīkas un lielā daudzumā izplatās gaisā.
Mīkstums ir plāns, elastīgs un samērā izturīgs pret izžūšanu. Parastajai skaldlapītei piemīt izteikta spēja atjaunot savu augļķermeni pēc izžūšanas, jo mitros apstākļos tas var atkal uzbriest un turpināt sporulāciju. Šī īpašība ir viens no iemesliem, kāpēc sēne ir tik plaši izplatīta dažādās klimatiskajās zonās.
Ekoloģiski Schizophyllum commune ir saprotrofa sēne, kas sadala mirušu koksni un piedalās organisko vielu apritē meža ekosistēmās. Tā spēj kolonizēt dažādu sugu kokus un bieži parādās uz celmiem, kritušiem stumbriem, zariem vai citām koksnes atliekām.
Augļķermeņi var veidoties no pavasara līdz vēlam rudenim, bet piemērotos klimatiskajos apstākļos tie var parādīties arī citos gada laikos. Sēne īpaši labi attīstās mitrā un siltā vidē.
Ievākšana un apstrāde
Parasto skaldlapīti (Schizophyllum commune) ievāc laikā, kad augļķermeņi ir labi attīstīti, bet vēl nav pārmērīgi novecojuši vai stipri bojāti. Visbiežāk izmanto jaunus vai vidēja vecuma augļķermeņus, kuri ir elastīgi un vēl nav bojāti.
Sēne aug uz mirušas koksnes - uz kritušiem zariem, celmiem, koku stumbriem un arī uz koksnes atliekām cilvēka veidotās konstrukcijās. Augļķermeņi parasti aug ciešās grupās. Ievākšanu veic, uzmanīgi nolaužot vai nogriežot sēni no koksnes virsmas.
Pēc ievākšanas sēnes attīra no mizas, koksnes atliekām, putekļiem un citiem piemaisījumiem. Tā kā augļķermeņi ir mazi un plāni, tie parasti neprasa sarežģītu tīrīšanu.
Visbiežāk parasto skaldlapīti kaltē, jo tā labi saglabājas sausā veidā. Žāvēšanu veic labi vēdināmā vietā vai žāvētājā zemā temperatūrā. Izžāvējot sēne kļūst cieta un viegla, taču tā saglabā savu struktūru.
Viena no raksturīgākajām šīs sēnes īpašībām ir tās spēja saglabāties ļoti ilgi sausā veidā. Literatūrā minēts, ka pareizi izžāvēti augļķermeņi var saglabāties vairākus gadu desmitus, nezaudējot savu struktūru.
Izžāvētās sēnes uzglabā hermētiski noslēgtos traukos, sausā un tumšā vietā, lai pasargātu tās no mitruma. Tas ir īpaši svarīgi, jo sēne veido lielu daudzumu ļoti sīku sporu, kuras sausā materiālā var saglabāties ilgu laiku.
Strādājot ar izžāvētu skaldlapīti vai lielāku daudzumu sēņu materiāla, ieteicams izvairīties no sporu ieelpošanas, jo sporas var viegli izplatīties gaisā.
Ķīmiskais sastāvs
Parastās skaldlapītes (Schizophyllum commune) augļķermeņos un micēlijā konstatēts daudzveidīgs bioķīmisko savienojumu spektrs. Sēnes ķīmisko profilu veido dažādu grupu primārie un sekundārie metabolīti, kas raksturīgi koksni noārdošām sēnēm.
Viens no vislabāk pētītajiem savienojumiem šajā sēnē ir šizofilāns- augstas molekulmasas β-(1→3)-D-glikāna polisaharīds ar β-(1→6) sānu ķēdēm. Šis polisaharīds tiek sintezēts gan augļķermeņos, gan micēlija kultūrās un veido nozīmīgu daļu no sēnes ekstracelulārajiem polisaharīdiem.
Papildus šizofilānam sēnē identificēti arī citi polisaharīdi un glikānu tipa savienojumi, kas saistīti ar sēnes šūnu sienas struktūru. Šie savienojumi veido būtisku daļu no sēnes ogļhidrātu kompleksa.
Parastajā skaldlapītē konstatētas arī olbaltumvielas un dažādi fermenti, kas saistīti ar koksnes sadalīšanas procesiem. Starp tiem ietilpst fermenti, kas piedalās lignīna, hemicelulozes un celulozes noārdīšanā.
Sēnes audos identificēti arī lecitīni- specifiski olbaltumvielu tipa savienojumi.
Papildus šīm vielām parastajā skaldlapītē konstatētas arī aminoskābes, organiskās skābes, lipīdi un dažādi sekundārie metabolīti, kas kopā veido šīs sēnes bioķīmisko sastāvu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastā skaldlapīte (Schizophyllum commune) ir viena no visplašāk pētītajām sēnēm medicīniskajā mikoloģijā. Pētnieku uzmanību piesaistījis no šīs sēnes iegūtais polisaharīds šizofilāns, kurš izolēts gan no augļķermeņiem, gan micēlija kultūrām. Šis savienojums ir pētīts dažādos bioķīmiskos un farmakoloģiskos eksperimentos.
Laboratoriskajos pētījumos šizofilāns un citi no šīs sēnes iegūtie ekstrakti tika analizēti šūnu kultūrās un dzīvnieku modeļos, lai izvērtētu to ietekmi uz audzēju šūnām. Eksperimentālos apstākļos tika pētīta aktivitāte pret vairākām audzēju līnijām, tostarp sarkomu-180, sarkomu-37, Erliha karcinomu, Yoshida sarkomu un Luisa plaušu karcinomu. Šie rezultāti ir iegūti laboratorijas eksperimentos ar šūnu kultūrām un dzīvniekiem, un tie norāda uz potenciālu bioaktīvo savienojumu ietekmi uz audzēju augšanu.
Japānā no šizofilāna izstrādāti preparāti, kuri medicīnā tiek izmantoti kā palīglīdzekļi onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā. Klīniskajos pētījumos šie preparāti lietoti paralēli ķīmijterapijai, īpaši kuņģa un citu gremošanas sistēmas audzēju ārstēšanā. Šāda kombinēta terapija tiek pētīta, lai novērtētu iespējamo sinerģiju ar citām ārstēšanas metodēm.
Pētījumos analizēta arī sēnes ekstraktu aktivitāte pret dažādiem mikroorganismiem. Eksperimentālajos testos novērota iedarbība pret vairākām baktēriju sugām, tostarp Pseudomonas aeruginosa, Staphylococcus aureus un Escherichia coli. Atsevišķos bioķīmiskos pētījumos analizēti arī sēnes lecitīna tipa savienojumi un to mijiedarbība ar noteiktiem vīrusu enzīmiem.
Daļa pētījumu pievērsta arī sēnes polisaharīdu ietekmei uz imūnsistēmas šūnām, īpaši uz makrofāgiem un citām imūnreakcijā iesaistītām šūnām. Šo īpašību dēļ parastās skaldlapītes ekstrakti ir analizēti kā potenciāli bioloģiski aktīvu vielu avoti farmaceitiskajā pētniecībā.
Papildus medicīniskajiem pētījumiem šizofilāns ir atradis pielietojumu arī biotehnoloģijā un kosmētikas industrijā. Šis polisaharīds tiek izmantots dažādos ādas kopšanas līdzekļos, tostarp mitrinošos un aizsargājošos krēmos.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā parastā skaldlapīte visplašāk izmantota Austrumāzijā, īpaši Ķīnā un Japānā. Ķīnas tradicionālajā medicīnā šo sēni lieto dažādos novārījumos un ēdienos, kas tiek saistīti ar organisma tonusa uzturēšanu, imunitātes stiprināšanu un sieviešu veselību. Dažos reģionos sēne tiek izmantota arī pēc dzemdībām gatavotos ēdienos, kuri tradicionāli tiek uzskatīti par līdzekli organisma atjaunošanai.
Dažās tradicionālajās praksēs no skaldlapītes gatavotas zupas vai sautējumi, kuri tiek saistīti ar limfas atteces un organisma vispārējā tonusa uzlabošanu. Japānā šī sēne bieži tiek minēta kā uztura sastāvdaļa, kuru izmanto cilvēki ar novājinātu organismu vai ilgstošu slimību laikā.
Kopumā parastā skaldlapīte ir viena no visplašāk pētītajām medicīniski interesantajām sēnēm. Tās bioaktīvo savienojumu izpēte turpinās gan farmakoloģijā, gan biotehnoloģijā, un daļa no šiem savienojumiem jau ir atradusi praktisku pielietojumu medicīnas un kosmētikas jomā.