Bioloģiskais apraksts
Tējas sēne (kombučas kultūra) ir simbiotisks organisms, kas sastāv no mikobionta - rauga sēnītes no Torula dzimtas un fikobionta - etiķskābajām baktērijām (Bacterium xylinum, Bacterium xylinoides un citām glikozi pārstrādošām baktērijām). Sēne pēc skata ir apaļa, gļotaina un slāņaina, sākotnēji netīri balta. Virsma ir gluda, apakša poraina, un tās struktūra ļauj tai “peldēt” barojošā šķīdumā, parasti saldā tējā. Kultūras aug, veidojot slāņus, un ik pa laikam no mātes ķermeņa atdalās jauni slāņi, kurus var izmantot kā atsevišķu kultūru.Rauga sēnītes pārstrādā cukuru, veidojot etilspirtu un ogļskābo gāzi, ko etiķskābās baktērijas pārvērš etiķskābē, apturot nevēlamu rūgšanu. Tējas sēnes mikroorganismi ir plaši izplatīti dabā, uz augļu un ogu virsmām, un sēnē ir atklāts jauns mikroorganisms, Bacterium gluconicum, spējīgs pārstrādāt glikozi glikonskābē, kam piemīt antibiotiskas īpašības. Mājas apstākļos sēni audzē, ievietojot nelielu gabaliņu 10 % cukura melnajā vai zaļajā tējā, izvairoties no tieša cukura uzklāšanas uz sēnes virsmas, jo tas var radīt plankumus. Trauks tiek pārklāts ar marli, lai nepieļautu kukaiņu nokļūšanu tajā. Temperatūra, gaismas un cukura koncentrācija tieši ietekmē rūgšanas ātrumu un dzēriena kvalitāti.
Ievākšana un apstrāde
Tējas sēni mājas apstākļos audzē, regulāri mazgājot ar siltu vārītu ūdeni un nodrošinot, ka šķīdums tiek barots ar svaigu tēju un cukuru. Gatavo dzērienu vasaras sezonā nolej ik pēc 2–4 dienām, ziemā reizi 5–6 dienās. Pārāk ilgi šķīdumā noturēta sēne var kļūt tumša, bet nepietiekami barota sēne vai pārāk stipra tēja var to iznīcināt. Sēni var arī izžāvēt, noliekot plānā slānī uz šķīvja un katru dienu griežot uz otru pusi, glabājot sausā vietā vai ledusskapī, pēc tam ievietojot barojošā šķīdumā, tā atjaunojas nedēļas laikā.Ārstnieciskos nolūkos sēni var sēdināt uz dažādu zāļu tējām, ne tikai uz melnās vai zaļās tējas, bet jārēķinās, ka ilgstošas kultūras uzturēšana var pārvērst šķīdumu etiķī. Sagatavotā sēne jātur ēnā, temperatūrā, kas nav zemāka par +25 °C, jo tieši saules gaisma var bojāt kultūru.
Ķīmiskais sastāvs
Tējas sēnē sastopamas plašas bioaktīvās vielas: glikonskābe, citronskābe, etiķskābe, piena skābe, fosfora un ābolskābes, koj-skābe, etanols, proteāze, lipāze, amilāze, B grupas vitamīni, vitamīni PP un C, kofeīns un cukuri. Šī kombinācija nodrošina sēnei spēcīgu metabolisma aktivitāti, fermentu darbību un mikrobioloģisku līdzsvaru, kas ļauj to izmantot dažādu kuņģa-zarnu trakta problēmu gadījumā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Eksperimentāli ir pierādīts, ka tējas sēne spēj atjaunot šūnu struktūru, nodrošināt mikrobiālu līdzsvaru un veicināt gremošanas procesu normalizēšanu. Sēne rada antibiotiskas, pretiekaisuma un pretmikrobu īpašības, ko nodrošina fermenti un organiskās skābes, tostarp atklātais meduzīns. Tās metabolisma procesi var atbalstīt vielmaiņu, veicināt organisma detoksikāciju un daļēji regulēt zarnu mikrofloru.
Dzērienu var lietot pie vieglām kuņģa un zarnu trakta disfunkcijām, kā arī kā atbalsta līdzekli hipertonijas un aterosklerozes gadījumā.
Tautas medicīna
Tējas sēne tiek izmantota Austrumu tradīcijās jau izsens. Japānā geišas to lietoja figūras uzturēšanai un zieda to pigmentācijas plankumu samazināšanai, kā arī matu kopšanai. Indonēzijā sēni pielietoja intoksikācijas gadījumos, bet bērniem dizentērijas ārstēšanai.
Tautas medicīnā tā tiek izmantota gremošanas traucējumu mazināšanai, noguruma un galvassāpju samazināšanai, kā arī organismu tonizējoši. Tā palīdz atbalstīt aknu un žults ceļu darbību, atvieglo hroniskus aizcietējumus un uzlabo vielmaiņu. Dzērienu lieto nelielos daudzumos, pievēršot uzmanību etiķskābes koncentrācijai.
Kambuča – kas tā patiesībā ir un ko no tās gaidīt
Kambuča jeb tējas sēne ir fermentēts simbiotisks organisms, kas sastāv no rauga sēnītēm un etiķskābajām baktērijām. Tas rada dzērienu, kas satur organiskās skābes, vieglas cukura atliekas, fermentus un mikroorganismus, kuri spēj ietekmēt gremošanas sistēmu un mikrofloru. Pēc garšas tas ir nedaudz skābens, aromātisks un viegli tonizējošs, bet tā darbība organismā ir ierobežota un specifiska.
Neraugoties uz reklāmās bieži redzamajiem apgalvojumiem, kambuča nav panaceja un neārstē slimības, piemēram, vēzi, aknu vai nieru traucējumus. Tā iedarbība ir salīdzināma ar citiem fermentētiem dzērieniem, piemēram, kefīru vai grieķu tipa jogurtu- tā sniedz atbalstu zarnu mikroflorai, vieglu probiotisku efektu un tonizējošu sajūtu, bet ne vairāk. Dzēriena pozitīvais efekts bieži vien saistīts ar regulāru lietošanu, psiholoģisku iespaidu un kopējo veselības paradumu uzturēšanu, nevis kādu unikālu, spēcīgu “ārstniecisko vielu” klātbūtni.
Kambuča dzērienu var lietot kā papildinājumu sabalansētai uzturam, kā atsvaidzinošu un viegli tonizējošu dzērienu. Tāpat tas ir interesants mājas fermentācijas projekts un var palīdzēt attīstīt izpratni par mikrobioloģiskiem procesiem. Tomēr jāatceras, ka pārmērīga dzēriena lietošana var radīt nelielus gremošanas traucējumus, piemēram, vēdera pūšanos vai vieglu skābumu kuņģī, un cilvēkiem ar jutīgu kuņģi vai hroniskām slimībām tas jālieto piesardzīgi.
Kopumā kambuča ir vērtīgs dzēriena variants veselīga dzīvesveida kontekstā, taču tā iespējas jāvērtē realistiski- tā iedarbība nav unikāla, tā nedrīkst aizstāt sabalansētu uzturu vai medicīnisku ārstēšanu, un tās reālais efekts lielākoties ir līdzīgs citiem probiotiskiem fermentētiem dzērieniem.