Sēnes ārstnieciskām vajadzībām gatavo jau no aizvēsturiskiem laikiem, piemēram, lakas plakanpiepi lietoja jau 2000 gadus atpakaļ. Ir svarīgi saprast, ka ir sēnes, kuras pirms apstrādes nedrīkst mazgāt (zemestauki, sarkanā mušmire). Lielākoties ārstniecības sēnes neiztur stipru silšanu (100C un vairāk), tāpēc tās aplej ar siltu ūdeni un nostādina, lai tās saglabātu savu ārstniecisko vērtību. Tieši tāpat ir arī ar sēņu saldēšanu, daļa sēnes sasalstot zaudē savu vērtību. Tāpēc apskatīsim vispārēji, kā tiek apstrādātas sēnes!

Ūdens izvilkums

Ierasti tiek gatavots no “klasiskām” sēnēm, ne piepēm.

Tīras un sasmalcinātas sēnes aplej ar vārītu un atdzesētu ūdeni. Vidēji uz 100gr svaigu sēņu rēķina 200-300ml ūdens. Nostādināšana notiek divas diennaktis, vēsā un tumšā vietā. Pēc nostādināšanas tiek atdalīti biezumi un iegūtais ūdens izvilkums tiek likts ledusskapī un uzglabāts ne ilgāk par trīs dienām.

Ja, tomēr esat izlēmuši veidot ūdens izvilkumu no piepes, tad sākotnēji to nepieciešams smalki sarīvēt vai samalt gaļas mašīnā. Tāpat rīkojas ar sausām sēnēm, tikai sākotnēji tās ir vēlams uz pāris stundām ievietot ūdenī, lai tās kļūtu mīkstākas un tad jau tās sasmalcina.

Lielākoties, sēņu ūdens izvilkumus lieto pa 100-200ml, 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. Indīgo sēņu izvilkumus lieto, saprotams, ievērojami mazākās devās- devas rēķina pilienos.

Spirta izvilkumi

Visa veida  sēnes sasmalcina un nesablīvēti pilda tarā- pudeles, burkas. Tālāk tiek liets medicīniskais spirts vai šņabis, atkarīgs no sēnes (zemestaukus izvilkumu taisa uz šņabi- spirtu tās neiztur). Alkohola līmenim ir jābūt vismaz 1-2cm virs sēņu līmeņa. Nostādināšana notiek tumšā vietā 1-2 mēnešu garumā. Ieteicams gatavu izvilkumu uzglabāt ledusskapī.

Neindīgo sēņu izvilkumus lieto pa 1 tējkarotei, 2-3x dienā, ēšanas laikā. Indīgu sēņu izvilkumus lieto atbilstoši to receptūrai.

Novārījumi- koncentrāti

Novārījumiem lieto tikai jaunus sēņu augļķermeņus (nobriedušus piepēm un mušmirēm). Piepes pirms novārīšanas obligāti nepieciešams sasmalcināt.

Emaljētā traukā lej pus glāzi ūdens, pievieno 10gr sāli un 2 gr citronskābi (proporcija uz 1kg sēņu; piepēm citronskābi nepievieno). Sagatavoto šķīdumu liek vārīties un gaida, kad tas sasniedz vārīšanās temperatūru, tad pievieno sēnes un vāra 30 minūtes uz mazas liesmas, nelielās porcijās pievieno vēl pusi glāzes ūdeni. Uz ūdens virsmas esošās putas nošūmē, līdzīgi, kā to dara ievārījumiem. Novārītās sēnes lej cauri sietam un ļauj tām notecēt, tad tās maļ cauri gaļas mašīnai un izspiež.

Iegūtos novārījumus, pēc vārīšanas un izspiešanas savieno un atfiltrē, tad lej atpakaļ emaljētā traukā. Atkārtoti vāra, līdz novāra nost ½ no sākotnējā ūdens tilpuma. Rezultātā sanāks sīrupa konsistences masa.

Vēl kārstu iegūto masu pilda nelielās burciņās, piepildot tās 1cm zemāk par vāciņu. Tās ievieto katliņā ar 70C ūdeni un uz nelielas liesmas sterilizē 30 minūtes. Pēc sterilizācijas burciņas aizvāko un liek dzesēties.

Šādos novārījumos ir lielāks vērtīgo vielu saturs, kā vienkārši novārītās sēnēs vai buljonos.

Sēņu pulveris

Sēņu pulvera pagatavošanai var izmantot visa veida sēnes, gan “klasiskās”, gan piepes. Žāvēšanu veic svaigā gaisā, saulē, taču optimāli ir žāvēt uz mūrīša vai dehidrātoros. Sēnes svarīgi ir nesadedzināt vai nepārkaltēt, tāpēc temperatūras sēņu žāvēšanai variē no 30-70C.

Sēnes sākotnēji var sasmalcināt 0.5-1cm biezās sloksnēs, lai tās vieglāk žūtu. Pirms žāvēšanas tās var apvītināt saulē un tad jau pabeigt žāvēšanu plītī vai dehidrātorā. Sausas sēnes malt pulverī visērtāk ir kafijas dzirnaviņās.

Pulveri pirms lietošanas notur ūdenī 20-30 minūtes, lai tas piesūcas, tad to var pievienot ēdienam un vārīt 10-15 minūtes.

Žāvētas sēnes ieteicams uzglabāt blīvos stikla traukos.