Sieviešu spēka augi
Latvijas augi, kurus var izmantot sieviešu veselības uzlabošanai

ai-generated-8189033_640.jpg

Sievietes hormonālā veselība ir cieši saistīta ar olnīcu, dzemdes un hipotalāma–hipofīzes–olnīcu ass darbību. Daba piedāvā vairākus augus un sēnes, kas tradicionāli izmantoti, lai ietekmētu menstruālo ciklu, atvieglotu menopauzes simptomus, veicinātu auglību un palīdzētu pret iekaisumiem iegurņa rajonā. Šeit apkopoti Latvijā augoši augi un sēnes ar dokumentētu pielietojumu sieviešu veselības atbalstam.

Parastais pelašķis (Achillea millefolium) satur fitoestrogēnus un ir zināms kā spazmolītisks, pretiekaisuma un viegli hormonālu līdzsvaru veicinošs augs. Tautas medicīnā tas izmantots menstruālā cikla regulēšanai un dismenorejas simptomu mazināšanai.

Parastā raudene (Origanum vulgare) tiek lietota kā dzemdes tonizējošs augs ar mērenu estrogēnisku iedarbību. To pielieto neregulāra cikla un pirmsmenstruālā sindroma (PMS) gadījumos.

Rasaskrēsliņš jeb parastā raspodiņš (Alchemilla vulgaris) tiek lietots dzemdes stiprināšanai, menstruāciju normalizēšanai un pēcdzemdību periodā, īpaši kā savelkošs līdzeklis.

Laimes palēcīte (Orthilia secunda) un apaļlapu ziemciete (Pyrola rotundifolia) – abi šie meža augi tiek tradicionāli izmantoti hronisku iekaisumu gadījumos iegurņa rajonā, kā arī pie menstruālā cikla traucējumiem un funkcionālas neauglības. Tos lieto arī dažādu olnīcu darbības traucējumu gadījumā.

Šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium), īpaši fermentētā veidā (Ivan čai), tiek pielietota kā pretiekaisuma, antioksidatīvs un nervu sistēmu līdzsvarojošs augs. Tās ietekme uz hormonālo līdzsvaru nav tieša, bet tā atvieglo traucējumus, kas saistīti ar stresa izraisītām cikla nobīdēm.

Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense) satur izoflavonus – fitoestrogēnus, kas strukturāli līdzinās endogēnajam estrogēnam. To izmanto menopauzes simptomu mazināšanai, piemēram, karstuma viļņu, svīšanas un garastāvokļa svārstību gadījumos.

Parastais apinis (Humulus lupulus) arī satur fitoestrogēnus un darbojas kā centrālās nervu sistēmas nomierinātājs. Tiek izmantots miega traucējumu, trauksmes un ar estrogēna deficītu saistītu simptomu mazināšanai.

Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) pazīstama ar antidepresīvu iedarbību un tiek lietota vieglas vai mērenas depresijas, PMS un menopauzes emocionālo simptomu gadījumos. Tā var mijiedarboties ar hormonālo kontracepciju un jālieto piesardzīgi.

Čaga (Inonotus obliquus) ir adaptogēns sēņu sugas pārstāvis ar imūnmodulējošu, antioksidatīvu un tonizējošu iedarbību. Tiek pielietota hroniska noguruma, organisma vājuma un imunitātes zuduma gadījumos.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) mikrodozēšanas praksēs, dažkārt, tiek pielietota emocionālās stabilitātes un seksuālās jūtības uzlabošanai. Taču tās lietošana ir pretrunīgi vērtēta, un trūkst zinātniski apstiprinātu datu par drošību un efektivitāti. Lietošana iespējama tikai ar augstu piesardzību, pieredzi un precīzu devu kontroli.

Papildus minētajiem, sieviešu veselībai un seksuālajam spēkam Latvijā augošo augu vidū nozīmīga loma ir arī Sirds māterei (Leonurus cardiaca), kas tautas medicīnā pazīstama kā dzemdes tonizētājs un viegls libido stimulators. Tā palīdz regulēt menstruālo ciklu un atbalsta reproduktīvo funkciju.

Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) ir vitamīniem un antioksidantiem bagāts augs, kas veicina asinsriti un audu atjaunošanos, tai skaitā reproduktīvajā sistēmā. Tas palīdz uzturēt dzimumorgānu audu tonusu un funkcionālo veselību.

Parastā vībotne (Artemisia vulgaris) tautas medicīnā tiek lietota kā afrodiziaks un menstruāciju regulētājs, īpaši hormonālu traucējumu gadījumos.

Ķirbju sēklas (Cucurbita pepo) satur cinku un vitamīnus, kas ir būtiski dzimumhormonu ražošanai un imūnsistēmas stiprināšanai.

Melnā upene (Ribes nigrum) satur flavonoīdus un vitamīnus, kas palīdz mazināt iekaisumu un veicina asinsriti iegurņa rajonā, atbalstot sieviešu reproduktīvo veselību.

Latvijas flora piedāvā plašu spektru dažādu dabas velšu, kuras satur bioloģiski aktīvus savienojumus, kuri, lietoti ar izpratni un atbilstošās devās, var palīdzēt uzturēt sievietes reproduktīvo un vispārējo veselību. Šo augu un sēņu izmantošana balstās praktiskā pieredzē un zinātniski pamatotos bioloģiskos mehānismos. Pirms ilgstošas lietošanas ieteicams konsultēties ar speciālistu, īpaši, ja tiek lietoti hormonālie līdzekļi vai pastāv nopietnas veselības problēmas.

Skatāmies no otras puses

Sievietes veselības un hormonālā līdzsvara uzturēšanā būtiska nozīme ir ne tikai piemērotu augu izvēlei, bet arī to, no kuriem ieteicams izvairīties. Daži ārstniecības augi, kas sastopami Latvijā, satur vielas, kuras var negatīvi ietekmēt menstruālo ciklu, dzemdes tonusu vai hormonālo līdzsvaru, tādēļ sievietēm, īpaši grūtniecības laikā vai ar menstruālas asiņošanas problēmām, to lietošana jāveic piesardzīgi vai jāizslēdz pavisam.

Piparmētra (Mentha piperita) satur aktīvās vielas, kas darbojas kā dzemdes muskulatūras atslābinātājs un var samazināt progesterona līmeni. Lielās devās vai ilgstoši lietojot, piparmētra var kavēt menstruācijas un samazināt libido, tādēļ sievietēm ar menstruālām traucējumiem ieteicams to lietot ar piesardzību.

Lakrica (Glycyrrhiza glabra) satur glicirizīnu, kas ietekmē kortizola vielmaiņu un var traucēt estrogēnu līdzsvaru organismā. Pārmērīga vai ilgstoša lakricas lietošana var izraisīt hormonālas svārstības, kavēt ovulāciju un veicināt ūdens aizturi, tādēļ sievietēm ar hormonāli jutīgu veselību vai grūtniecēm šis augs jālieto piesardzīgi.

Baziliks (Ocimum basilicum), lai gan ir aromātisks un pretiekaisuma īpašībām bagāts augs, lielās devās var ietekmēt hormonālo līdzsvaru un traucēt menstruāciju regularitāti. Sievietēm ar hormonālu disbalansu bazilika lietošana jāizvērtē individuāli.

Rabarbers (Rheum rhabarbarum) satur antrakinonus, kas stimulē dzemdes kontrakcijas un var pastiprināt asiņošanu. Tā lietošana menstruāciju vai grūtniecības laikā var radīt nopietnas komplikācijas, tādēļ šo augu ieteicams lietot tikai speciālistu uzraudzībā.

Lielā strutene (Chelidonium majus) satur toksiskas vielas, kas var ietekmēt dzemdes darbību un izraisīt asiņošanu, īpaši grūtniecības sākumposmā. Šī auga lietošana jāuztver kā riska faktors, un sievietēm jāizvairās no tā.

Ārstniecības baldriāns (Valeriana officinalis) ir plaši pazīstams kā nomierinošs līdzeklis, taču lielās devās tas var izraisīt miegainību un emocionālu labilitāti, kas dažos gadījumos izpaužas kā uzbudināmība vai pat histērija. Sievietēm ar emocionālām nosliecēm lietošana jāveic piesardzīgi.

Čemura augustiņš (Erythraea centaurium) ir spēcīgs dzemdes tonizētājs un asinsrites veicinātājs, kas var pastiprināt asiņošanu. Sievietēm ar menstruālas asiņošanas traucējumiem vai grūtniecēm jāizvairās no šī auga lietošanas bez speciālista norādījumiem.

Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) ir pazīstama ar to ka tā  mijiedarbojas ar daudzām zālēm, tostarp hormonālo kontracepciju, samazinot tās efektivitāti. Tā var izraisīt hormonālas nelīdzsvarotības, tādēļ sievietēm šo augu jālieto piesardzīgi, ja tiek lietota hormonālā kontracepcija.

Ārstniecības kumelīte (Matricaria chamomilla) var palielināt dzemdes kontrakcijas un pastiprināt menstruālo asiņošanu, īpaši lielās devās vai ilgstoši lietojot. Tāpat ilglaicīga kumelītes lietošana var izraisīt nervozitāti, emocionālu labilitāti un histērijas izpausmes.

Šie augi var būt potenciāli riska faktori sieviešu veselībai, īpaši hormonālo un reproduktīvo funkciju jomā. To lietošana prasa uzmanību, piemērošanu individuālajam veselības stāvoklim un, ja nepieciešams, speciālista konsultāciju.

Protams, tie nav vienīgie augi, bet pēc līdzīga piemēra ir vērts arī izvērtēt citus augus, kurus esat nolēmuši lietot, īpaši, ja lietošana ir plānota ilglaicīgi.

Ir svarīgi ņemt vērā

Sievietes hormonālā sistēma ir ārkārtīgi jutīga un sarežģīta, un to regulē ne tikai bioloģiski un endokrīni mehānismi, bet arī psihoemocionālais līdzsvars, attiecību kvalitāte un vispārējā dzīves apmierinātība. Menstruālais cikls, libido, ovulācija un pat hormonālo zāļu efektivitāte ir cieši saistīti ar sievietes smadzeņu un nervu sistēmas darbību, īpaši ar stresa, trauksmes, mīlestības un drošības uztveri.

Kad sieviete ilgstoši atrodas psiholoģiskā spriedzē — izjūt trauksmi, emocionālu vienaldzību, hronisku nogurumu vai attiecību distanci — smadzenēs samazinās dopamīna un oksitocīna līmenis, kas tieši ietekmē gan seksuālo vēlmi, gan reproduktīvo funkciju. Šie psihoemocionālie faktori var izraisīt neregulāras menstruācijas, ovulācijas traucējumus, libido samazināšanos un citas hormonālā līdzsvara novirzes, pat ja fiziskie rādītāji šķiet normas robežās.

Tieši tāpat kā vīrietim, arī sievietei emocionāls tuvums, novērtējums, jēgpilnas attiecības un drošības sajūta būtiski veicina seksuālās un reproduktīvās sistēmas veselību. Ja sieviete jūtas gaidīta, mīlēta un cienīta, ķermenis daudz vieglāk uztur iekšējo līdzsvaru un atbild ar dzīvīgumu, auglību un harmonisku ciklu. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc pārmaiņas partnerībā, emocionāla atvērtība vai jauna attiecību dinamika nereti spēj atmodināt sievietē ne tikai seksuālo vēlmi, bet arī vispārēju dzīvesspēku.

Šis aspekts atklāj, cik nepietiekami un vienpusīgi ir mēģinājumi risināt sieviešu hormonālās vai seksuālās veselības jautājumus tikai ar augu preparātiem vai hormonāliem līdzekļiem. Bez uzmanības pievēršanas emocionālajai labklājībai, ķermenis var neatbildēt ar dziedināšanos.