 |  |  |  |  |
 |
Parastā zalktene ir krūms augumā no 30-180cm. Tai ir
dzeltenīgi- pelēcīga miza un stāvi stublāji. Lapas izkārtotas zaru galotnēs pamīšus,
izstiepti lancetveidīgas formas. Ziedi smaržīgi, taurītes veida ar hiacintēm
līdzīgu aromātu, ziedlapiņas tumši rozā vai sarkanā krāsā. Ik pavasari, kā
nokusis sniegs, ziedi plaukst uz kailiem stublājiem, tā kā ir novietoti
iepriekšējā gada lapu pazarēs. Šo parādību sauc par kaulifloriju. Augļi sulīgi,
spilgti sarkani kauleņi, pārklājot stublāju un zarus zem lapām.
Ārstnieciskam nolūkam, pamatā, izmanto parastās zalktenes
mizu. To ievāc līdz augs ir sācis ziedēt- agrā pavasarī un vasaras pirmajā
pusē. Nogriežot zarus, tai nogriež mizu plānās strēmelēs un izkārto vienā kārtā
uz žāvēšanas sietiem, labi vēdināmā un sausā vietā. Kamēr miza vēl ir mitra,
pie tās skarties klāt var tikai cimdos, jo augs ir indīgs un var radīt ādas
bojājumus, taču ilgstoša kontakta gadījumā, augs var radīt visa organisma
saindēšanos. Mēdz ievākt arī parastās zalktenes augļus- vasaras beigās. Tām ir
nepieciešama specializēta piespiedu žāvēšana, zemās temperatūrās.
Vairums tās ārstnieciskās īpašības ir pamatojamas ar augā
esošo, indīgo sveķvielu mezereīnu un glikozīdu dafnīnu, kurš nomāc K vitamīnu.
Šīs vielas ir sastopamas visās auga daļās. Parastās zalktenes mizā ir
sveķvielas, vaski, augu tauki un gumijvielas. Augļos sastopams glikozīds
kokkognīns, kumarīns, pigmenti, cukurs un ēteriskās eļļas.
Ārstnieciskā nozīme
Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka parastajai zalktenei piemīt
caureju veicinoša, antibakteriāla, miegu veicinoša un fitoncīdu iedarbība, taču
ārstēšanās ar to ir bīstama. Kumarīns dafnīns un dafnetīns rada antikoagulanta
un antibiotisku aktivitāti, to summa rada arī pret audzēju iedarbību.
Mezereīns, pēc eksperimentāliem pētījumiem, spēj radīt antileikēmisku
aktivitāti. Šobrīd šis augs tiek pētīts, kā potenciāls augs pret tromboflebītu
un dažāda veida audzējiem. Šis ir viens no retajiem augiem, kura potenciālu
ievēro oficiālā medicīna.
Tautas medicīnā parastā zalktene ir populārs augs. Augļu
novārījumus un nostādinājumus rekomendē, kā caureju veicinošu un drudzi
mazinošu līdzekli.
Izvilkumus, ekstraktus un ziedes no parastās zalktenes
augļiem un izvilkumus no mizas, izmanto ascīta un trombozes ārstēšanai, lieto,
kā caurejas, vemšanas un pret helmintu līdzekli, var izmantot pret klepu, zobu
sāpēm, rīkles un gremošanas trakta audzējiem, kuņģa vēža, dizentēriju, dzelteno
kaiti, kā arī konjunktivīta un dermatomikožu gadījumā.
Ārīgi parasto zalkteni lieto pret neiralģiju, radikulītu, išiasu,
podagru, paralīzi, poliartrītu un locītavu sāpēm.
Nav ieteicams lietot
Auga visas daļas ir indīgas. Indīgs pat ir no tā ievākts
medus. Ieelpojot šī auga mizas putekļus, tiek kairinātas gļotādas, kas radīs
iesnas, klepu un šķaudīšanu. Ja, šīs daļiņas nonāks acīs, izveidosies
konjunktivīts.
Saindējoties ar parasto zalkteni rodas dedzinoša sajūta
mutē, sāpes kuņģī, siekalu izdale, tad sākas slikta dūša, vemšana un caureja.
Tiek zaudēts daudz šķidruma, rodas vājuma sajūta, galvas
reiboņi un krampji. Kairinošā mezerīna ietekmē, gremošanas traktā veidojas
asiņojošas čūlas. Oksikumarīna atvasinājumi un glikozīds dafnīns mazina asins
recēšanu un vemšanas masā un izkārnījumos parādās asins klātbūtne.
Saindējoties ar parasto zalkteni steidzīgi jāvēršas pie
mediķiem, taču tā nav garantija, ka mediķi spēs izglābt cilvēku, jo šis augs
ievērojami ietekmē (bremzē) sirdsdarbību.
Šo augu nedrīkst dot bērniem, grūtniecēm un barojošām
māmiņā, gados vecākiem cilvēkiem (kuru organisms ir novājināts no slimībām).
Augu nedrīkst lietot arī ja ir iekšējās asiņošanas, sirds nepietiekamība,
tahikardija un aritmija.