• Angliski: Water-plantain
• Vāciski: Gemeiner Froschlöffel
• Zviedru: svalting
• Igauņu: harilik konnarohi
• Lietuviešu: gyslotinis dumblialaiškis
• Krievu: частуха подорожниковая

Parastā cirvene ir daudzgadīgs ūdens augs ar bumbuļveida, gaļīgu sakneni. Augs izaug līdz 55-70cm. Lapas uz gariem lapkātiem, lapu plātnes šķērso spēcīgas dzīslas, tās veido lapu piesaknes rozeti. Lapu plātnes atšķiras pēc to atrašanās vietas- zem ūdens lapas, virs ūdens lapas. Zemūdens lapās ir attīstījušies gaisa audi. Virsūdens lapām ir gari lapu kāti un tās ir eliptiskas formas, zemūdens lapas ir lineāras formas. Stublājs garš un stāvs. Ziedēšanas laikā uz ziedkāta galotnes veidojas skara ar garu vidus asi un tieviem zariem. Parastā cirvene zied jūnijā- septembrī. Ziedi maziņi, rozā vai balti, ar trīs ziedlapiņām. Auglis- salikts sēklenis. Sēkleņi saplacinātas formas, izvietotas blīvos gredzenos. Augļos ir arī gaisa audi, pateicoties kuriem tie peld pa ūdens virsu un tiek aiznesti tālu no mātes auga. Augu apputeksnē mušas un orusīdi. Vairojas parastā cirvene arī daloties saknenim.

Ārstnieciskā nolūkā izmanto sakneņus un auga lapas. Ir zināms, ka svaigā veidā augs ir toksisks, pamatā dzīvniekiem, kuri to apēd. Izžāvējot augu, sulai zūd arī toksiskums. Augu ievāc jūnijā- augusta sākumā, sakneņus ievāc septembrī- oktobrī. Sakneņus rok, attīra no augsnes un mizas, tad žāvē saulē vai cepeškrāsnī nepārsniedzot 50C. Tālākā apstrāde notiek, sakneņus noturot sāls vai spirta šķīdumā līdz tās paliek dzeltenas. Auga lapas žāvē ēnā. Drogu uzglabā 2 gadus papīra maisos.

Parastā cirvenes ķīmiskais sastāvs pētīts ir maz, taču ir zināms, ka tajā ir 23% cietes, ēteriskā eļļa, glikoze, fruktoze, saharoze un sveķvielas. Sakneņos atrasts lecitīns, triterpēni (23-o-acetilalizols B, alizons A un B, alismols), holīns.

Ārstnieciskā nozīme

Pēc Eiropas pētnieku rezultātiem, parastajā cirvenē esošie triterpēni ir antagonisti, inhibitori angiotenzīna receptoru receptoriem. Tāpēc augam piemīt hipotensīva iedarbība, tas būtu mazina paaugstinātu spiedienu izdales sistēmas slimību gadījumā, kā arī neļauj veidot kalcija oksalātiem nierēs un urīnvados.

Ārstniecības līdzekļi, kuri veidoti uz parastās cirvenes bāzi iedarbojas pretiekaisuma un antibakteriāli. Amerikāņu zinātnieki ir noteikuši tās efektivitāti pret pneimokoku, stafilokoku un mikobaktērijām. Auga drogu var izmantot augšējo un apakšējo elpceļu iekaisuma gadījumā un akūtas diarejas gadījumā. Parastā cirvene samazina cukura un holesterīna daudzumu asinīs.

Parastā cirvene izsens tiek lietota tautas medicīnā, gan kā profilaktisks, gan kā ārstniecības līdzeklis. Lapu nostādinājums palīdz hroniska nefrīta un nieru radītu tūsku gadījumā. Sievietes parastās cirvenes novārījumus lieto, lai bērns atteiktos no krūts barošanas un pārtrauktu laktāciju. Sakņu novārījums ir efektīvs pret traku suņu kodumiem (trakumsērga). Tibetieši parasto cirveni lieto hemoroīdu un STS ārstēšanai. Svaigu lapu aplikācijas palīdz dziedēt nedzīstošas brūces.

Japānā parastās cirvenes novārījumu lieto, kā spēcīgu urīna dzenošu līdzekli, nieru un sirds radītu tūsku gadījumā, hipertonijas, galvas reiboņu un citu slimību ārstēšanai. Parasto cirveni ir lietderīgi lietot arī ginekoloģijā, lai samazinātu menstruālās sāpes un sakārtotu ciklu.

Cirvene parastā (Alisma plantago-aquatica) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• Glikoze, fruktoze, saharoze – vienkāršie cukuri, kas sniedz enerģiju un veicina ātru uzsūkšanos organismā.
• Lecitīns – fosfolipīds ar svarīgu lomu šūnu membrānu struktūrā, ietekmē aknu un nervu sistēmas veselību.
• Holīns – B grupas vitamīniem radniecīga viela, kas ietekmē aknu darbību un tauku vielmaiņu.

Spirtā šķīstošas vielas:

• Triterpēni (alizons A un B, alismols, 23-o-acetilalizols B) – spēcīgi bioloģiski aktīvi savienojumi ar iekaisumu mazinošu, pretmikrobu un diurētisku iedarbību.
• Sveķi – veicina gļotādu aizsargspējas, mazina iekaisumus un darbojas kā viegli attīrošs līdzeklis.

Taukos šķīstošas vielas:

• Ēteriskā eļļa – atkarībā no sastāva var veicināt diurētisku, spazmolītisku un pretmikrobu efektu.

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Glicerīnā izšķīst daļa cukuru un holīns, kas nodrošina maigāku iedarbību, īpaši bērniem un jutīgiem cilvēkiem.

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Tiek izmantota žāvētu sakneņu novārījuma veidā, lai veicinātu urīna izdalīšanos, mazinātu tūsku un ārstētu nieru vai urīnpūšļa iekaisumus. Vārīšanas laiks: vismaz 10–15 minūtes.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Efektīva triterpēnu izvilkšanai. Lieto pie urīnceļu infekcijām, akmeņu profilaksei un dažādiem vielmaiņas traucējumiem.

Eļļas izvilkums:
Maz pielietots, taču iespējams izmantot vieglas ādas iekaisuma vai kairinājuma gadījumā.

Glicerīna izvilkums:
Maigs variants, piemērots bērniem un ilgstošai lietošanai, ja nepieciešama viegla diurētiska vai pretiekaisuma iedarbība.

Nav ieteicams lietot

Parastā cirvene svaigā veidā ir indīga, īpaši bīstamību tas rada mājlopiem. Cilvēkiem, kuri ir tendēti uz alerģiju, svaigs augs var radīt hiperēmiju un izsitumus uz ādas.

Augu nelieto grūtniecības un laktācijas periodā un to neizmanto, lai ārstētu mazus bērnus.

Pārtikas nozīme

Pārtikā lieto tikai resno sakneni, pirms tam to izžāvējot vai novārot (obligāti). Ēdīsiet svaigu, saindēsieties!

Lasīt par cīrulīti->