 |  |  |    |  |
 |
- angliski: Maltese-Cross
- vāciski: Brennende Liebe
- zviedru: studentnejlika
- igauņu: loitev tulinelk
- lietuviešu: goštautinė gaisrena
- krievu: зорька татарское мыло
Bioloģiskais apraksts
Sarkanā guntiņa ir daudzgadīgs augs. Stublāji tai ir stāvi, maz sazaroti, stipri apmatoti, augumā no 50-100cm. Piesaknes lapas lāpstformas. Stublāja lapas sākot no lancetformas līdz olformas. 12cm garumā, abās pusēs raupji apmatotas, gar lapas malu un lapas centru apakšpusē raupji apmatotas.
Stublāja virsotnē izvietota galviņformas ziedkopa ar 10-50 ziediem, tie ir gandrīz sēdoši, 1-1,5cm diametrā. Zieds spilgti sārts, retāk balts vai rozīgs, ziedlapas šķeltas divās daļās. Sēkla olformas kārbiņa <1cm diametrā, kura atveras piecās daļās. Sēklas sarkani brūnas, pupiņas formas. Augu apputeksnē tauriņu un tas viegli vairojas ar sēklu palīdzību.
Augs zied jūnija beigās un ziedēšana ilgst līdz 75 dienām.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga ziedus, lapas un saknes. Visas daļas ievāc pirms augs sācis pilnvērtīgi ziedēt vai ražot sēklas (parasti tas notiek no maija līdz augustam). Šajā laikā augs sevī uzkrāj visvairāk vērtīgo vielu.
Ievākto auga masu žāvē ēnainās un labi vēdināmās vietās, parasti piespiedu žāvēšanu neizmanto. Uzglabā sausā vietā, papīra maisos ne ilgāk par 1 gadu.
Ķīmiskais sastāvs
Sarkanās guntiņas ķīmiskais sastāvs ir salīdzinoši labi dokumentēts fitoķīmiskos pētījumos. Augā dominē flavonoīdi, īpaši kvercetīna un kemferola atvasinājumi, kā arī antocianīni, kas nodrošina spilgti sarkano ziedu krāsu. Konstatēti arī tanīni, fenolskābes (p-kumarīnskābe, kafijskābe), saponīni un neliels daudzums triterpēnu atvasinājumu.
Virszemes daļās sastopami arī karotinoīdi (β-karotīns, luteīns) un hlorofils, savukārt, lipīdu frakcijā identificētas taukskābes, galvenokārt, palmitīnskābe, linolskābe un oleīnskābe. Augā ir arī askorbīnskābe un nelieli minerālvielu daudzumi- kālijs, kalcijs, magnijs un dzelzs.
Papildus pētījumos atklāti arī mazmolekulāri fenola glikozīdi un aromātiskie aldehīdi, kas var veicināt pretiekaisuma un antioksidatīvo aktivitāti. Kopumā ķīmiskais profils raksturojas kā kombinācija no flavonoīdiem, antocianīniem, tanīniem, saponīniem, lipīdiem un minerālvielām, kas nodrošina augam bioloģiski aktīvu potenciālu.
ĀRSTNIECISKĀ NOZĪME
Farmakoloģiskā perspektīva
Augu neizmanto oficiālajā medicīnā, taču tajā esošās bioaktīvās vielas lieti noder cilvēka veselības uzturēšanai. Augā identificētie flavonoīdi, antocianīni un tanīni piedāvā pretiekaisuma, antioksidatīvu un antimikotisku darbību, kas var veicināt ādas un gļotādu veselību, palīdzot mazināt nelielus kairinājumus un infekciju risku. Saponīnu un triterpēnu klātbūtne nodrošina vieglu mīkstinošu un atsāpinošu efektu, kas potenciāli veicina arī asinsvadu tonusu un audu atjaunošanos. Auga lipīdi, karotinoīdi un askorbīnskābe papildina antioksidatīvo iedarbību, palīdzot organismam aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu izraisīta stresa, un var sniegt papildu labumu ādas, matu un gļotādu veselībai.Papildus, literatūrā minēts, ka ekstrakti var stimulēt vietēju imūnsistēmas aktivitāti, īpaši ādas un gļotādu līmenī, kā arī viegli veicināt audu reģenerāciju un dziedēšanas procesus. Antocianīnu saturam ir potenciāls uzlabot asinsriti un šūnu oksidatīvo aizsardzību, savukārt, saponīnu un fenola glikozīdu kombinācija var piedāvāt antibakteriālu un antioksidatīvu efektu lokāli.
Tautas medicīna
Senatnē šo augu izmantoja līdzvērtīgi ziepēm, lai atbrīvotu rokas no pārliekas taukainības un netīrumiem.
Saprotot auga iedarbības virzienu, to lieliski var pielietot kā kosmētisku līdzekli, sākot no novārījuma pievienošanas vannā līdz ekstraktu gatavošanai, ko izmanto ādas kopšanai, tonizēšanai un mazāku ādas kairinājumu mazināšanai.
Dažos reģionos sagatavotus uzlējumus lietoja arī matu skalojumiem, lai uzlabotu matu struktūru un novērstu pārmērīgu taukainību.
Turklāt, no ziediem un lapām gatavoti ekstrakti tradicionāli kalpoja kā viegli pretiekaisuma un mīkstinoši līdzekļi, piemēroti ādas kairinājumu un nelielu brūču kopšanai.