 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: oak Fern
- vāciski: Eichenfarn
- zviedru: ekbräken
- igauņu: harilik kolmissõnajalg
- lietuviešu: trikampis tikrapapartis
- krievu: голокучник трехраздельный
Bioloģiskais apraksts
Linneja kailpaparde ir daudzgadīgs augs, 15-40cm augumā, ar ložņājošu, garu, tievu, bet spēcīgu, stipri sazarotu sakneni. Lapas gaiši zaļas, tām ir gandrīz vai vienādmalu trīsstūra forma. Lapas plātne sadalīta trīs segmentos. Segmenti divkārši vai trīskārši plūksnaini dalīti. Sekundārie segmenti lancetveidīgi vai olformas ar truliem, noapaļotiem, pretēji izvietotām daivām (5-9 pāri).
Linneja kailpapardes lapas atkrīt iestājoties ziemai. Uz lapas plātnes apakšējiem segmentiem atrodas apaļi, brūni sori, atdalīti viens no otra. Soriem nav pārklāja. Sporas nobriest vasaras karstumā (jūnija vidus- jūlijs). Kailpaparde labi vairojas arī veģetatīvā ceļā- daloties saknenim.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto Linneja kailpapardes sakneņus un lapas. Sakneni rok agrā pavasarī vai rudenī, tiklīdz, atkrīt lapas. Saknes attīra no augsnes, no sausiem lapu kātiem un mazajām saknītēm, tad sakneni sadala vairākos gabalos. Drogu nemazgā, žāvē speciālos žāvētājos vai krāsnīs nepārsniedzot 40C, var arī ēnainā un labi vēdināmā vietā uz sietiem. Drogu uzglabāt var līdz vienam gadam.
Kailpapardes lapas žāvē ēnā un labi vēdināmā, sausā vietā. Drogu uzglabā papīra maisos līdz vienam gadam.
Ķīmiskais sastāvs
Linneja kailpapardes saknēs un lapās ir konstatēti dažādi bioķīmiski savienojumi, kas nodrošina augam gan fizioloģisku funkciju, gan potenciālu farmakoloģisko aktivitāti. Augā atrodamas karotinoīdi un steroīdi, kas parasti piedalās šūnu membrānu stabilizācijā un antioksidantu aktivitātē.
Vaskveida savienojumi veido aizsargplēvi uz lapu virsmas. Saknenē un lapās sastopams filicīns līdz 3,5%, flavaspidīnskābe <2,5%, albaspidīns <0,05% un aspidinols, savukārt saknēs atrodama ēteriskā eļļa aptuveni 0,025–0,045% koncentrācijā.
Papildus sastāvā ietilpst augu tauki, flavonoīdi, sveķvielas, ciete, rūgtvielas, saharoze un miecvielas, kā arī līdz 3% sārmu. Šī kombinācija nosaka gan augam raksturīgo garšu, gan iespējamās farmakoloģiskās īpašības.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Linnejas kailpapardei piemīt daudz ārstniecisko īpašību: pretiekaisuma, antihelmintu, antiseptiskas, sāpju remdējošas u.c. Taču jau 1950. gadā I.V. Larins šo augu ierindoja starp indīgajiem augiem.
Saskaņā ar Eiropas pētnieku laboratoriskiem pētījumiem, fluoroglicīds rada specifisku toksiskumu attiecībā uz parazītisko helmintu muskuļu audu protoplazmu. Pret helmintu aktivitāti rada arī aspidinols, filiksīnskābe un flavaspidīnskābe, kas spēj paralizēt cērmju gludo muskulatūru. Pievienojot filicīnskābei sviestskābi, veidojas toksisks savienojums helmintiem: filicīns-butanons. Turklāt saknēs un lapās atrodami karotinoīdi, steroīdi, flavonoīdi, vaski, ciete, sveķvielas, rūgtvielas, saharoze un miecvielas, kas papildus nosaka augam pretiekaisuma, antiseptisku un mīkstinošu iedarbību. Saknes satur arī ēterisko eļļu (~0,025–0,045%), kas var veicināt lokālu antiseptisku efektu un stimulēt asinsriti brūču zonā.
Linnejas kailpapardes lapas satur miecvielas, kuru iespaidā rodas tās pretiekaisuma īpašības, kā arī flavonoīdi, kas veicina mikro asinsvadu aizsardzību un veicina brūču dzīšanu.
Tautas medicīna
Linneja kailpapardes lapas izsens tiek pielietotas tautas medicīnā. Lapu novārījums vai spirta izvilkums iedarbojas kā sāpju remdējošs un pretiekaisuma līdzeklis un tiek lietots ārīgi reimatisku sāpju, artrīta, artrozes un podagras gadījumā. Linnejas kailpapardes lapas izmanto arī kā brūču dziedējošu līdzekli brūču, sasitumu un čūlu gadījumā. Lapu novārījumu vai spirta izvilkumu lieto iekšķīgi, lai atbalstītu liesas darbību, stimulētu gremošanas fermentus un palīdzētu aknu darbības traucējumu gadījumā.
Linneja kailpapardes sakneņa ūdens novārījumu izmanto kā cērmju un citu parazītu dzenošu līdzekli. Kailpapardes nostādinājumu lieto urīnpūšļa un urīnceļu slimību gadījumā, kā arī nefrīta ārstēšanai. Sakņu preparāti satur arī flavonoīdus un steroīdus, kas papildus veicina urīndzenošu efektu un vieglu pretiekaisuma darbību urīnceļu traktā.