Ķeraiņu madara
Galium aparine L.

   

  • Angliski: Cleavers
  • Vāciski: Kletten-Labkraut
  • Zviedru: snärjmåra
  • Igauņu: roomav madar
  • Lietuviešu: kibusis lipikas
  • Krievu: подмаренник цепкий

Sinonīmi/ latviešu apvidvārdi: vārneklis (Mazzalves).

Ķeraiņu madara ir viengadīgs augs. Augs ir sadalīts ar mezgliem un starpmezgliem. Tam ir rievots, līks, tievs stublājs, kurš stiepjas 60-150cm garumā. Augs ir klāts ar apmatojumu. Lapas izvietotas uz stublāju mezglu vietām, mieturī pa 6 gabaliem. Ziedi balti vai mazliet zaļgani.

Auglis sauss, gandrīz vai sfērisks. Tam virsma klāta ar āķveidīgiem matiņiem. Zied visu no jūnija līdz oktobrim.

Biezi sastopams ceļmalās, pažobelēs, krūmājos, upju krastos, sējās, kā nezāle. Augs ir bieži sastopams, pa visu pasauli.

Auga nosaukums saistās ar tā īpatnību ķerties, pie visa, kas atrodas tās tuvumā. Pavasarī, pēc ziemas cieti saturošās pārtikas ir vērtīgi dzert ķeru madaras galotņu tēju (svaiga auga). Tas palīdz attīrīt organismu. Senatnē žāvēja un grauzdēja ķeru madaras sēklas un izmantoja, kā kafijas aizvietotāju.

Auga virszemes daļas nostādinājumus pielieto matu skalošanai, lai stiprinātu matu saknes un izvairītos no blaugznām.

Ārstniecības nolūkam ievāc augu virszemes daļu, kuru ievāc ziedēšanas periodā. Žāvē uz sietiem, labi vēdināmā un ēnainā vietā. Drogu uzglabā līdz vienam gadam.

Ķeru madaras saknēs ir atrasti saponīni, iridoīdi, antrahinoni, K vitamīns, C vitamīns un krāsvielas. Virszemes daļā atrasti flavonoīdi, iridoīdi un vitamīni.

Ārstnieciskā nozīme

Oficiālajā medicīnā ķeru madaras saknes un virszemes daļas novārījumus lieto, kā urīndzenošu, hipotensīvu, asiņošanu apturošu līdzekli. Augam ir noteiktas antibakteriālas, pretsēnīšu, pret audzēju īpašības.

Ķeraiņu madaru lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi dažādu ādas izsitumu, furunkulu, ļaundabīgu audzēju gadījumā. Augu lieto arī skrofulozes, kā arī urīna pūšļa iekaisuma un tūskas ārstēšanai, kā urīndzenošu līdzekli. Ķeraiņu madaru izmanto arī asiņošanas apturēšanai un kā pretdrudža līdzekli.

Tautas medicīnā ķeraiņu madaras sakņu novārījumu izmanto nierakmeņu gadījumā. Novārījumus, nostādinājumus un svaigu sulu izmanto, kā urīna dzenošu līdzekli ascīta gadījumā, kā sāpju remdējošu, pret audzēju, temperatūras mazinošu līdzekli, kā arī aknu slimību gadījumā.

Ķeru madaru visbiežāk izmanto šādu slimību gadījumā: neiroblastoma, menstruālā cikla traucējumi, epilepsija, nieru vēzis, angīna, aknu vēzis, pneimonija, kuņģa vēzis,  reimatisms, dzeltenā kaite, akūtas respiratoriskās slimības, čūlas, tuberkuloze, imunitātes novājināšanās, depresija, migrēna.

Ziemeļos ķeraiņu madara tiek lietota, kā novārījums, kā pret drudža, žults dzenošs, urīna dzenošs, asins attīrošs, asiņošanu apturošs un atsāpinošs līdzeklis. Ar svaigu sulu ārstē tūsku, cingu, epilepsiju, gonoreju un aptaukošanos. Tas labi līdz brūču dziedēšanai. Pulveris, sula un nostādinājums noderēs skarlatīna, zarnu koliku, piena dziedzeru vēža, reimatisma un nieru slimību gadījumā.

Madara ķeraiņu (Galium aparine L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ķeru madara ir ārstniecisks augs, kas viegli pieķeras apģērbam. Tās ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs citām madarām, taču atšķirībā no īstās madaras (Galium verum), tai nav renīna fermenta. Augs satur dažādus antioksidantus, vitamīnus un rūgtvielas, kas veicina attīrošu, pretiekaisuma un diurētisku iedarbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

  • flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
  • iridoīdi – pretmikrobu, pretvīrusu un žults sekrēciju veicinoša iedarbība
  • C vitamīns – antioksidants, imunitātes stiprināšanai un kolagēna sintēzei
  • K vitamīns – asins recēšanas veicināšanai
  • krāsvielas – ar iespējamu antioksidantu iedarbību

Spirtā šķīstošas vielas:

  • saponīni – atkrēpošanu veicinoša un iekaisumu mazinoša iedarbība
  • antrahinoni – viegli caureju veicinoša iedarbība
  • iridoīdi – rūgtvielas ar gremošanu uzlabojošu iedarbību

Taukos šķīstošas vielas:

  • nav specifisku datu par taukos šķīstošiem komponentiem, taču iespējams niecīgs daudzums pigmentu un karotinoīdu

Glicerīnā šķīstošas vielas:

  • flavonoīdi un iridoīdi – var tikt daļēji ekstrahēti, saglabājot maigāku auga iedarbību

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Ieteicama attīrošu un urīndzenošu īpašību dēļ. Labi noder pavasara organisma attīrīšanai un ādas stāvokļa uzlabošanai.

Spirta tinktūra (vēlams 40–45%):
Stiprināta diurētiska, limfas atteci veicinoša un pretiekaisuma iedarbība. Lietojama īslaicīgos kursos.

Eļļas izvilkums:
Nav populārs, jo eļļā šķīstošo vielu ir maz. Iespējams lietot ārēji kā papildinājumu ādas kopšanas ziedēs.

Glicerīna izvilkums:
Maigs attīrošs un antioksidants ekstrakts, piemērots bērniem vai cilvēkiem ar jutīgu gremošanas traktu.

Nav ieteicams lietot

Augam piemīt stipras savelkošas īpašības. Tas saistās ar lielu tanīna saturu. Tāpēc šo augu divas nedēļas lieto, divas atpūšas. Auga sulai piemīt stipras urīna dzenošas īpašības, tāpēc ir jābūt ļoti piesardzīgiem, cilvēki, kuri sirgst ar cukura diabētu.

Ķeru madara ir vāji indīgs augs, tāpēc ar tā lietošanu ir jābūt prātīgam, to nedrīkst lietot grūtnieces, barojošās māmiņas un mazi bērni.

Lasīt par mīksto madaru ->