Saulkrēsliņi ir daudzgadīgi lakstaugi ar īsu un resnu sakneni, stāvu stublāju 40-150cm. Augi ir kaili. Lapas tikai uz stublāja, lielas, maz, bez pielapēm, dalītas divās vai trijās daļas, uz īsiem lapu kātiem, pie pamatnes paplašinātas.

Lapu plātnes pēc aprisēm pareizas, trīstūrformas, 10-30cm garas un platas. Ziedkopas- dažādas: piramidiālas, čemurveida, ķekarveida un arī daudzziedu skaras. Ziedi vienkārši, pareizi, rozā, dzeltenīgi, spilgti violeti- ceriņkrāsas, balti, maziņi (<1cm diametrā). Auglis- salikts riekstiņš. Zied jūnijā- augustā.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto sakneni un auga virszemes daļu. Lapas un ziedus ievāc auga ziedēšanas laikā (jūnijā- jūlijā), griežot aplapoto auga daļu (stublāja augšpuse 30-35cm). Sasien nelielās buntēs un kar žāvēties, vai klāj plānā slāni uz žāvēšanas sietiem, ieteicams žāvēt dabīgos, no saules aizsargātos un labi vēdināmos apstākļos. Izžuvusi droga saglabā zaļu krāsu un sastāv no aplapotiem stublājiem ar ziediem un nereti augļiem. Drogai ir vājš aromāts un rūgta garša. Uzglabā līdz 2 gadiem.

Saknes rok rudenī, septembrī un oktobrī. Saknes uzglabā maisos ne ilgāk par 3 gadiem. Atļauts žāvēt piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45C.

Saulkrēsliņi, tāpat, kā citi gundegu dzimtas augi, satur indīgos alkaloīdus (berberīns, talfetidīns, talmīns, talmidīns, talikrīns u.c.) un glikozīdus. Augā atrasti arī fitoncīdi, saponīni, kumarīni, miecvielas, flavonoīdi, fenolkarbonātskābes (n-kumārskābe, sinapskābe, kafijskābe, ferulskābe), kempferols, kvercetīns, ēteriskā eļļa, litijs. Turklāt lapās ir arī askorbīnskābe, saknēs steroīdi un augļos- augu tauki.

Ārstnieciskā nozīme

Saulkrēsliņiem piemīt visnotaļ plašs ārstnieciskais iedarbības spektrs, tas ir baktericīda, pret audzēju, urīna dzenoša, žulti dzenoša, caureju veicinoša, pretiekaisuma, brūču dziedējoša un spēcinoša iedarbība.

Augs sevī uzkrāj litiju, tas ir elements, kuram ir liela loma nervu sistēmas regulēšanas procesos. Saulkrēsliņos esošie alkaloīdi iedarbojas dažādi, piemēram talmīns iedarbojas nomācoši uz CNS, rada gludās muskulatūras atslābumu, ievērojami mazina arteriālo asinsspiedienu; berberīns nomāc šūnu dalīšanos, turklāt rada terapeitisku efektu, ārstējot leišmaniozi un malāriju.

Auga spirta izvilkums iedarbojas izteikti asinsvadu paplašinoši un mazina arteriālo asinsspiedienu.

Tautas medicīnā saulkrēsliņi tiek izmantoti ziedēs, novārījumos, nostādinājumos, izvilkumos un pulvera veidā, lai ārstētu dažādas slimības. Saulkrēsliņa preparāti iedarbojas, kā pret vemšanas, pret tūskas, stiprinoši un sirdsdarbību atbalstoši. To izmanto gremošanas trakta slimību, galvas sāpju, saaukstēšanās slimību un citu slimību ārstēšanai.

Saulkrēsliņa preparāti ir efektīvi krampju un neirožu gadījumā, epilepsijas, gremošanas traucējumu un caureju gadījumā, kuņģa, aknu, žultspūšļa slimību ārstēšanai, kā arī iekšēju un ārēju asiņošanu apturēšanai.

Saulkrēsliņus plaši pielieto dzeltenās kaites, ascīta, tūskas, malārijas, saaukstēšanās slimību, dermatītu, reimatisma, plaušu tuberkulozes, galvas sāpju, traucētas vielmaiņas gadījumā.

Tautas medicīnā saulkrēsiliņu lieto arī ginekoloģijā, kā asiņošanu apturošu līdzekli, kā urīna dzenošu un deguna asiņošanas gadījumā.

Tautas medicīna rekomendē lietot saulkrēsliņa nostādinājumu, agrīnās hipertonijas stadijās, kā hipotensīvu līdzekli, lai paplašinātu asinsvadus un pazeminātu arteriālo asinsspiedienu, kā arī to iesaka lietot stenokardijas un asinsrites traucējumu gadījumā.

Ārīgi saulkrēsliņa nostādinājumu lieto, kā brūču dziedējošu un asiņošanu apturošu līdzekli, ar to apstrādā brūces, čūlas, strutojošas brūces, ādas izsitumus u.c. Auga novārījuma kompreses palīdz artrožu un artrīta gadījumā, neatkarīgi no to izcelsmes.

No svaiga saulkrēsliņa gatavo lokālas aplikācijas, lai ārstētu trūces, strutojošas brūces, sasitumus, panarīciju, kā arī mazinātu reimatisma saasinājumus. 

Saulkrēsliņi (Thalictrum L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (kempferols, kvercetīns) – pretiekaisuma un antioksidanta īpašības
• fenolkarbonātskābes (n-kumārskābe, sinapskābe, kafijskābe, ferulskābe) – antioksidanti un imūnstimulanti
• miecvielas – saistvielu īpašības, pretiekaisuma efekts
• askorbīnskābe – antioksidants, veicina audu reģenerāciju

Spirtā šķīstošas vielas:

• alkaloīdi (berberīns, talfetidīns, talmīns, talmidīns, talikrīns u.c.) – spēcīga bioloģiska iedarbība, dažkārt toksiski, izmantojami ar piesardzību
• saponīni – pretiekaisuma un imūnstimulējoša darbība
• kumarīni – asins šķidrināšanas un spazmolītiskas īpašības
• fitoncīdi – antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki (augļos) – barojoša un aizsargājoša iedarbība
• steroīdi (saknēs) – pretiekaisuma un hormonāla efekta potenciāls

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• nelielā daudzumā flavonoīdi un miecvielas – mitrinošas un mīkstinošas īpašības

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Uzmanīgi, jo augā ir indīgie alkaloīdi; parasti lieto kā vieglu pretiekaisuma līdzekli, konsultējoties ar speciālistu.

Spirta tinktūra (vēlams 30–50%):
Izmanto ārēji antibakteriālu un pretiekaisuma līdzekļu veidošanai, iekšķīgai lietošanai jābūt piesardzīgai.

Eļļas izvilkums:
Izmantojams ādas kopšanā, lai mazinātu iekaisumu un uzlabotu ādas stāvokli.

Glicerīna izvilkums:
Maigs izvilkums jutīgai ādai, ar mitrinošu efektu, piemērots ārējai lietošanai.

Nav ieteicams lietot

Saulkrēsliņi (visi veidi) ir indīgi. Lai to lietu ārstnieciskam nolūkam ir stingri jāievēro noteiktās devas un speciālistu ieteikumi, lai neradītu sev papildus piedzīvojumus. Saulkrēsliņa preparātus nevajadzētu lietot bradikardijas, vājas sirdsdarbības, hipotonijas, atonisku aizcietējumu un individuālas nepanesamības gadījumā. Protams, augu neieto grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to neārstē bērnus.

Lasīt par Eiropas saulpureni ->