• angliski: Flixweed
• vāciski: Gemeine Besenrauke
• zviedru: stillfrö
• igauņu: rihu-peenlook
• lietuviešu: paprastasis poklius
• krievu: дескурайния Софии

Bioloģiskais apraksts

Sofijas smalžodzene ir viengadīgs, indīgs augs, kurš izaug 10-80cm augumā. Tai piemīt, visnotaļ, nepatīkams aromāts. Stublājs stāvs, sazarots, biezi aplapots, ar pelēcīgu apmatojumu. Lapas izkārtotas pamīšus, divkārši vai trīskārši plūksnaini dalītas, garumā 1.5-8cm, platumā 0.8-3cm.

Smalkžodzenes ziedi ir bāli- dzeltenā krāsā, izvietoti čemura ziedkopā. Sofijas smalkžodzenes augļi ir daudzsēklu pākstis, 10-30mm garas. Augļi ir mazliet izliekti. Sēklas ovālas un dzelteni brūnā krāsā, viegli saplacinātas. Augs zied sākot ar maiju līdz augustam, tad nobriest augļi, no augusta līdz septembrim.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu, saknes un jaunās pākstis. Saknes parasti ievāc pēc auga sēklu nogatavināšanās, augustā vai septembrī. Sēklas ievāc, kad pākstis ir nobriedušas, bet lapas un stublājus ievāc ziedēšanas laikā.

Auga virszemes daļu sagriež gabalos un izklāj uz sietiem plānā slānī (<3 cm). Drogu katru dienu nepieciešams uzrušināt, jo tai ir tendence pūt. Pēc izžūšanas droga tiek ievietota auduma maisos, nepresējot un neblīvējot, lai saglabātu gaisu un novērstu pelējuma veidošanos. Maisus uzglabā labi vēdināmā un sausā vietā, nodrošinot, ka droga saglabā savas īpašības 2 un vairāk gadus.

Sēklas ievāc saistīti ar to nobriešanu. Žāvē tās kopā ar pākstīm, pēc tam nokuļ un izsijā. Sēklas uzglabā blīvi noslēgtā stikla tarā līdz vienam gadam.

Ķīmiskais sastāvs

Sofijas smalkžodene sevī satur steroīdos saponīnus, alkaloīdus, kumarīnus, organiskās skābes, minerālos sāļus, tioglikozīdus, spirtu, kardenolīdus, pigmentus, vitamīnus, augu taukus un sinepju eļļu. Turklāt, auga ķīmiskais sastāvs nav izpētīts līdz galam. Ir zināms, ka Sofijas smalkžodzenes sēkas satur augu taukus (27-30%), indīgo glikozīdu sinigrīnu (<0,9%), alildisulfīdu (12,5%), benzilizotiocianātu (60%), alilzotiocianātu (15%) u.c.

Augu tauki un sinepju eļļa satur linolskābi, arahīdskābi, erukskābi un citas taukskābes, kā arī organiskās skābes. Smalkžodzenes lapās ir atrasts arī karotīns (10%) un vitamīni C,E,P.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Neņemot vērā, ka Sofijas smalkžodzene netiek lietota oficiālajā medicīnā, pateicoties vērtīgam ķīmiskam sastāvam, tai piemīt vairākas vērtīgas īpašības. Tā ir urīna dzenoša, savelkoša un baktericīda. Ir zināma arī tās asiņošanu apturošā un pret helmintu aktivitāte.

Jau no senatnes šis augs ir pazīstams dažādu tautu medicīnā.

Sofijas smalkžodzenes lakstu nostādinājumu lieto diarejas, dizentērijas, tūskas, žultsakmeņu un nieru slimību gadījumā.

Sofijas smalkžodzenes novārījumi ir labs asiņošanu apturošs līdzeklis, asins atkrēpošanas un dzemdes asiņošanas gadījumā, tas palīdz arī histērijas lēkmju laikā un kā cērmju dzenošs līdzeklis. Der pieminēt, ka augs tiek pielietots arī cukura diabēta gadījumā.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā Sofijas smalkžodzenes novārījumus un nostādinājumus izmanto, lai ārstētu malāriju, saaukstēšanās slimības un drudzi. Valda uzskatus, ka augs neļauj attīstīties audzējiem, iedarbojoties bremzējoši.

Brūču un ādas čūlu mazgāšanai tiek gatavots koncentrēts nostādinājums. Ātrākai strutojošu brūču un griezumu dzīšanai, lokāli liek svaigas, sasmalcinātas Sofijas smalkžodzenes lapas.

Šis augs arī plaši tiek pielietots Ajūrvēdā. Sēklu novārījumu plaši pielieto, kā rūgtvielu atkrēpošanās vajadzībām. Turklāt, Sofijas smalkžodzenes ārstnieciskie nostādinājumi tiek lietoti bronhīta, drudža, žultsakmeņu, kā arī nervu saspringuma gadījumā. Auga novārījumi noder arī, kā pret cingas līdzeklis.

Sofijas smalkžodene (Descurainia sophia L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• organiskās skābes – vielmaiņu regulējoša un pretiekaisuma iedarbība
• vitamīni C, E, P – antioksidanta un imunitāti stiprinoša iedarbība
• kumarīni – spazmolītiska un pretiekaisuma iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• steroīdie saponīni – pretiekaisuma un dziedinoša iedarbība
• alkaloīdi – bioloģiski aktīvas vielas ar dažādu ietekmi uz organismu
• tioglikozīdi (sinigrīns) – pretsēnīšu un antibakteriāla iedarbība
• kardenolīdi – sirds darbību ietekmējoši savienojumi

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki (27-30%) – barojoša un mitrinoša iedarbība
• sinepju eļļa – satur linolskābi, arahīdskābi, erukskābi; pretiekaisuma un ādas kopšanas īpašības
• alildisulfīdi un izotiocianāti (benzilizotiocianāts, alilzotiocianāts) – pretmikrobu un pretvēža iedarbība
• pigmenti (karotīns 10%) – antioksidanta un ādas aizsardzības funkcija

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• vitamīni – ādas barošanai un atjaunošanai
• miecvielas – viegla pretiekaisuma un savelkoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Var lietot mēreni, lai atbalstītu gremošanu un pretiekaisuma procesus. Nav ieteicama ilgstoša lietošana bez speciālista konsultācijas.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Labi piemērota pretiekaisuma un antiseptiskām vajadzībām, gan iekšķīgi, gan ārīgi, tomēr jāievēro devu ierobežojumi.

Eļļas izvilkums:
Efektīvs ādas kopšanai, mīkstinošs un pretiekaisuma līdzeklis.

Glicerīna izvilkums:
Maigs un piemērots jutīgai ādai ar pretiekaisuma efektu.

Nav ieteicams lietot

Sofijas smalkžodzene kategoriski nedrīkst tikt lietota grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī to nevajadzētu dot bērniem. Galēniskos preparātus no auga nevajadzētu lietot pacientiem ar nefrītu, pielonefrītu vai citiem nieru iekaisuma procesiem, jo auga aktīvās vielas var kairināt urīnceļu epitēliju un pasliktināt stāvokli.

Nav ieteicams lietot auga preparātus cilvēkiem ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu, jo novārījumi un nostādinājumi var paaugstināt asins spiedienu, īpaši lielās devās. Tāpat jābūt piesardzīgiem cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu, jo sēklās esošie tioglikozīdi un sinigrīns var izraisīt kuņģa kairinājumu vai caureju pārmērīgas lietošanas gadījumā.

Sofijas smalkžodzene ir indīgs augs, īpaši indīgas ir tās sēklas. Tāpēc auga lietošana jāplāno apdomīgi, pamatoti un tikai vajadzības gadījumā, izvērtējot iespējamos riskus. Sēklas lieto tikai kā drogas, novārījumos vai nostādinājumos, nekad svaigā veidā.

Papildus piesardzība jāievēro cilvēkiem ar individuālu nepanesamību pret sēklu vai lapu sastāvdaļām, kā arī ilgstoši lietojot preparātus- pārmērīga vai ilgstoša lietošana var izraisīt gremošanas traucējumus, caureju un, retos gadījumos, kairinājumu nierēs vai aknās.

Parastā smaržzāle ->