 |  |  |  |  |
 |  |  |
- Angliski: equal-leaved Knotgrass
- Vāciski: Vogel-Knöterich
- Zviedru: trampört
- Igauņu: harilik linnurohi
- Lietuviešu: smulkialapė takažolė
- Krievu: горец птичий
Bioloģiskais apraksts
Maura sūrene ir viengadīgs augs, ar vienu maz
sazarotu, vertikālu sakneni. Stublājs augumā no 10-60cm, vājš, piepacelts vai
guļošs, bieži sazarots pamatnē, ar gariem vienkāršas uzbūves zariem, praktiski
novietotiem uz zemes. Lapas elipsveidīgas vai lancetveida, trulas vai smailas.
Ziediņi mazi, zaļganīgi balti ar rozā maliņām,
kuri novietoti lapu pazarēs. Ziedlapiņas piecas. Auglis ir trīs šķautņu
riekstiņš, kurš nereti garāks par sānu kauslapām (1-3mm garumā). Vairojas ar
sēklu palīdzību. Zied augs viss vasaras garumā, augļi nobriest sākot no jūlija
līdz septembrim.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūka izmanto auga virszemes daļu.
Augu ievāc visu ziedēšanas laiku, ievācot auga galotnītes līdz 40cm garumam.
Žāvē augu bēniņos vai labi vēdināmās telpās, kā arī laukā, bet noēnotā vietā,
izklājot augu plānā slāni (2-3cm), uz auduma vai papīra, laiku pa laikam
apmaisot.
Ķīmiskais sastāvs
Maura sūrenes (Polygonum aviculare) virszemes daļa satur ievērojamu daudzumu miecvielu jeb tanīnu, vidēji 1,5–4 %, atkarībā no augšanas apstākļiem un ievākšanas laika.
Flavonoīdu saturs ir augsts, literatūrā minētas robežas līdz aptuveni 5–9 %. Identificētie savienojumi ietver avikularīnu (viens no raksturīgākajiem šai sugai), kvercetīnu, kempferolu, miricetīnu, izoramnetīnu, kā arī hiperozīdu. Flavonoīdi, galvenokārt, atrodas glikozīdu formā.
Augā konstatētas arī fenolkarbonskābes- galskābe, kafijskābe, hlorogēnskābe un p-kumarīnskābe (precīzāk nekā “beta-kumarīnskābe”).
Kumarīnu grupā identificēts skopoletīns un umbelliferons.
Silīcijskābes savienojumu (šķīstošo un daļēji šķīstošo silikātu formā) saturs ir nozīmīgs, literatūrā minētas robežas līdz aptuveni 3–4,5 %, kas ir viena no raksturīgākajām maura sūrenes ķīmiskajām īpatnībām.
Konstatēti arī nelieli daudzumi antrahinona atvasinājumu (nav dominējošā frakcija), kā arī ēteriskās eļļas pēdas daudzumos.
Augs satur askorbīnskābi (C vitamīnu), tokoferolus (E vitamīna formās) un karotinoīdus.
Polisaharīdu frakciju veido gļotvielas un pektīnvielas, sastopami arī sveķveida savienojumi, neliels taukvielu un vienkāršo cukuru daudzums.
No fitosterīniem identificēts β-sitosterīns.
Minerālvielu sastāvā dominē kālijs, kalcijs un magnijs, konstatēts arī dzelzs un citi mikroelementi. Precīzs minerālsastāvs ir atkarīgs no augsnes ķīmiskā sastāva.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Maura sūrenes preparāti paaugstina diurēzi, rada pretiekaisuma un antiseptisku iedarbību, kā arī atvieglo nelielu nierakmeņu un urīna pūšļa akmeņu izvadīšanu. Auga fitopreparāti stimulē urīna filtrāciju un veicina lieko nātrija un hlora jonu izvadīšanu no organisma, kas uzlabo nieru darbību.Īpašu lomu spēlē augā esošie silīcijskābes savienojumi. Tie tiek izvadīti ar urīnu un veido aizsargkoloīdu slāni urīnvados, kas samazina minerālsāļu kristalizāciju un traucē akmeņu veidošanos (īpaši urātu veidošanās profilakse).
Flavonoīdi, silīcijskābes savienojumi un miecvielas nostiprina asinsvadu sieniņas, samazina to caurlaidību un pastiprina gludās muskulatūras orgānu saraušanās funkciju. Tādējādi preparāti var veicināt dzemdes un zarnu tonusu.
Miecvielām piemīt arī antimikrobu, pretiekaisuma un savelkoša iedarbība, kas palīdz samazināt kuņģa un zarnu sieniņu iekaisumu, apspiest patogēno mikrofloru un ierobežot iekšējo asiņošanu. Augā esošie polisaharīdi stimulē reparatīvos procesus gļotādā, īpaši pēc mehāniskiem vai destruktīviem ievainojumiem.
Papildus farmakoloģiskā informācija: Maura sūrenes flavonoīdi un fenolkarbonskābes darbojas kā antioksidanti, aizsargājot šūnas no oksidatīvā stresa, un tā silīcijskābes saturs uzlabo saistaudu elastību, kas ir īpaši nozīmīgi nieru, urīnvadu un asinsvadu funkcijām. Auga diurētiskā iedarbība ir viegla, tāpēc tas parasti nerada pārmērīgu šķidruma zudumu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā maura sūreni lieto ļoti plaši, galvenokārt, kā savelkošu, pretiekaisuma, urīna dzenošu, žulti dzenošu, antiseptisku, spazmolītisku, sāpju mazināšu, sviedru dzenošu, temperatūru samazinošu, atkrēpošanos veicinošu un vēdera izeju mīkstinošu līdzekli.Auga nostādinājumi un novārījumi tiek pielietoti nierakmeņu un urīna pūšļa akmeņu ārstēšanai, saaukstēšanās slimību, bronhīta, pneimonijas, pleirīta, klepus (tai skaitā bronhiālā astma) un plaušu tuberkulozes atvieglošanai. Ar šī auga palīdzību tautas medicīnā ārstē bezmiegu, mutes dobuma iekaisumus, gastrītu, dizentēriju, aknu saslimšanas, gremošanas trakta un žults ceļu traucējumus, urīnvadu infekcijas, reimatismu un kuņģa čūlu.
Preparāti iedarbojas arī uz dzemdes un olnīcu funkciju, un tos lieto kā asins apturošu līdzekli dzemdes asiņošanas gadījumos. Dažos etnogrāfiskos avotos ir minēts, ka regulāra maura sūrenes lietošana ir veicinājusi sieviešu auglību.
Ārīgi svaigu vai sasmalcinātu augu, kā arī tās sulu, izmanto aplikācijās apdegumu ārstēšanai un savienojot ar citiem augiem- diarejas, hemoroīdu un iekaisumu ārstēšanai. Nostādinājumi tiek pielietoti arī kā mutes skalojamie līdzekļi angīnas, rīkles iekaisuma un strutojošu brūču gadījumā.
Papildus informācija: augā esošie flavonoīdi un fenolkarbonskābes palīdz arī asinsvadu elastības uzturēšanā, kas praktiski mazinātu vieglus asiņošanas traucējumus un var palīdzēt pret nelielām kapilāru asiņošanām (piem., smaganu asiņošana).