• angliski: black Horehound
• vāciski: Schwarznessel
• zviedru: bosyska
• igauņu: must karunõges
• lietuviešu: juosvasis akenis
• krievu: белокудренник черный

Melnai zīlainei ir īss, ložņājošs saknenis ar vienkāršu vai sazarotu stublāju, kurš sasniedz augumu 100-120cm. Auga stublājs apmatots, četršķautņains, sākotnēji zaļš, taču ar laiku kļūst sarkani violets. Izplestie, garie zari klāti ar zobotām, tumši zaļām lapām, tās ir parastas, smailas, olformas uz īsiem lapu kātiem, kuras sasniedz 5-8cm garumu un 3-6cm platumu.

Ziediņi divlūpu, rozīgi violeti vai netīri rozā. Augļi- cilindriski vai olformas melni riekstiņi, garumā līdz 2mm.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. Auga galotnītes griež ziedēšanas laikā, jūnijs- augusts. Izklāj plānā slānī uz sietiem un žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā, laiku pa laikam uzrušinot. Nepatīkamā smarža žāvēšanas laikā augam izzūd. Drogu uzglabā slēpti no saules ne ilgāk par 2 gadiem.

Šis augs ir pētīts arī laboratoriski un noteikts, ka tā sastāvā ir fenolās un organiskās skābes, flavonoīdi, alkaloīdi, diterpēni (marubīns un ballotinons), fitosteroli, līdz 13% tanīni, holīns, miecvielas, rūgtvielas un pektīni.

Ārstnieciskā nozīme

Auga ārstniecisko vērtību nosaka tajā esošās vielas. Diterpēni iedarbojas spazmolītiski uz gludo muskulatūru, fenolās skābas iedarbojas, kā antioksidanti, kā arī rada pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbību. Flavonoīdi rada prettūskas un hemolītisku iedarbību. Franču zinātnieki, veicot eksperimentus ar šo augu uz dzīvniekiem, noteica tā neiro-sedatīvās īpašības.

Tautas medicīnā nostādinājumus un novārījumus no melnās zīlaines, izmanto pret bezmiegu, lai mazinātu spriedzi, mazinātu sāpes pakrūtē un samazinātu arteriālo asinsspiedienu. Kā diurētiķi, šī auga nostādinājumu izmanto, lai mazinātu dažādu etioloģiju tūskas. Novārījumi tiek uzskatīti par efektīviem pret menstruālajām, muskuļu un locītavu sāpēm. Turklāt muskuļu sāpju gadījumā iesaka novārījumu pievienot vannas ūdenim. No novārījumiem taisa arī aplikācijas išiasa un reimatisma gadījumā.

Melnā zilaine (Ballota nigra L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Melnā zilaine satur plašu bioaktīvo vielu klāstu, tostarp fenolās un organiskās skābes, flavonoīdus, alkaloīdus un diterpēnus, kas nodrošina pretiekaisuma, nomierinošu un saistvielu iedarbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• tanīni (līdz 13%) – pretiekaisuma, savelkoša un antibakteriāla iedarbība
• fenolās skābes – antioksidanta un pretiekaisuma īpašības
• miecvielas – saistvielu un pretiekaisuma iedarbība
• holīns – nervu sistēmas darbības atbalsts

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• alkaloīdi – nomierinoša un pretsāpju iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• diterpēni (marubīns, ballotinons) – pretiekaisuma un nomierinoša iedarbība
• fitosteroli – imūnstimulējoša un holesterīna regulējoša darbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• rūgtvielas – gremošanas un tonizējoša iedarbība
• pektīni – audu atjaunošanas un aizsardzības funkcijas

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Ieteicama nomierinošām un pretiekaisuma tējām, lietojama regulāri un mērenās devās.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%): Efektīva alkaloīdu un flavonoīdu koncentrētai iegūšanai, piemērota iekšējai un ārējai lietošanai.

Eļļas izvilkums: Var izmantot ādas kopšanai un pretiekaisuma iedarbībai.

Glicerīna izvilkums: Ieteicams kā nomierinošs un atjaunojošs līdzeklis.

Nav ieteicams lietot

Melnai zīlainei ir daudz blakņu un nosacījumu, kad to labāk nelietot.  To nedrīkst lietot grūtnieces un cilvēki, kur sirgst no hipotonijas. Šis augs nav piemērots arī bērniem un barojošām māmiņām. Zinātnieki neizslēdz iespēju, ka lietojot šo augu ilglaicīgi var rasties toksiska iedarbība uz aknām.

Lasīt par zvaguli->