Indīgie ārstniecības augi
Esi uzmanīgs lietojot šos augus:
§ Adonis pavasara (Adonis Vernalis L.) - Indīgs augs, rūpīgi jāievēro dozāciju.
§
Amoliņš ārstniecības (Melilotus officinalis)- ilglaicīgi lietojot vai neievērojot devas
rada reiboņus, sliktu dūšu, vemšanu, galvas sāpes, miegainību, dažkārt pat aknu
un CNS bojājumus.
§
Apiņi (Humulus)- indīgs augs. Lietojot jāievēro dozāciju, jāuzmanās
pārdozēt.
§
Asinszāle divšķautņu (Hypericum perforatum)- augs ir indīgs. Iekšķīgai lietošanai jābūt
pamatotai. Ilglaicīgi lietojot sašaurina asinsvadus un palieliena
asinsspiedienu.
§
Biškrēsliņš parastais (Tanacetum vulgare)- indīgs augs. Iekšķīgai auga lietošanai ir
nepieciešams ievērot dozāciju.
§
Ceriņš parastais (Syringa vulgaris)- indīgs augs. Iekšķīgi lietojot jābūt uzmanīgam.
§ Irbulene krāsu (Genista tinctoria)- saindējoties ar irbuleni
sekas būs līdzīgas, kā saindēties ar nikotīnu, svarīgi ievērot dozāciju.
§
Kapmirte mazā (Vinca minor)- indīgs augs. Ievērot precīzu dozāciju.
§
Mārrutks (Armoracia rusticana)- jāuzmanās mārrutku lietot iekšķīgi lielās
devās.
§ Matuzāle ārstniecības (Fumaria officinalis). Augs ir
indīgs. Iekšķīga lietošana ir nopietni jāizsver.
§ Mežrozītes (Rosa)- lietojot dažādus mežrozītes augļa
uzlējumus, veicina zobu emalijas noārdīšanos, tāpēc pēc lietošanas nepieciešams
izskalot muti ar siltu ūdeni vai ūdens un sodas maisījumu.
§ Miltene mūžzaļā (Arctostaphylos uva-ursi)- nedrīkst lietot
ilglaicīgi. Augs spēj kaitināt arī kuņģa un zarnu traktu.
§ Parastais pabērzs (Rhamnus cathartica)- augs var būt ar
individuālu nepanesamību. Tas izpaužas kā slikta dūša un vemšana- augā ir
atrodams emodīns, kas kairina barības vada gļotādu.
§ Rudzupuķe (Centaurea cyanus)- augā ir īpaši aktīvi savienojumi
ar ciāna komponentiem, tāpēc tā lietošanai būtu jābūt uzmanīgiem.
§ Sārmene meža (Stachys sylvatica)- indīgs augs. Iekšķīgi
lietojot jābūt uzmanīgam.
§ Sētložņa efeju (Glechoma hederacea)- augs ir indīgs un tā
iekšķīgai lietošanai jābūt precīzi ievērota dozācija.
§ Sētvija baltā (Bryonia alba)- šī auga pārdozēšana var raisīt
caureju un nefrītu.
§ Smaildadzis dziedzerainais (Xanthium
strumarium)- indīgs augs, stingri jāievēro dozāciju
§ Suņmēle ārstniecības (Cynoglossum
officinale)- indīgs augs. Iekšķīga lietošana prasa uzmanīgu dozāciju.
§ Tītenis tīruma (Convolvulus arvensis)- lietojot
augu lielās devās var rasties caureja, vemšana un vispārējs vājums.
§ Trūkumzālīte kailā (Herniaria glabra)- der
atcerēties, ka kailā trūkumzālīte ir indīgs augs un tā lietošana lielās devās
var raisīt smagu saindēšanos.
§
Vaivariņš purva (Ledum palustre)- indīgs augs, kura lietošanā jābūt
uzmanīgam, pārlieku lielas devas var radīt kuņģa un zarnu trakta iekaisumu.
§
Vijolīte trejkrāsu (Viola tricolor)- pārdozēšana un ilglaicīga lietošana var radīt
caureju, vemšanu un niezi.
§ Vīrcele parastā (Linaria vulgaris)- indīgs augs. Lietojot augu
iekšķīgi ir jābūt uzmanīgam un jāievēro dozācijas.
§ Zaķskābene meža (Oxalis acetosella)- indīgs augs, kuru lietojot
jāievēro dozāciju.
§ Zeltgalvīte dzeltenā (Solidago virgaurea)- augs ir
indīgs, svarīgi ir ievērot tā dozāciju.
§ Ziepjsakne ārstniecības (Saponaria officinalis)- indīgs augs. Iekšķīgi lietojot jābūt uzmanīgam.
Ievēro specifiskus noteikumus, lietojot šos augus:
§
Baldriāni, saknenis (Valeriana)- nedrīkst lietot ilglaicīgi, lielās dozācijās.
Baldriāna preperāti nomāc gremošanu, izraisa galvas sāpes, sliktu dūšu,
“uzvilktu” stāvokli un rada traucējumus sirds darbībai.
§ Baltdadzis asais (Onopordum acanthium)- nedrīkst lietot paaugstināta
asinsspiediena gadījumā.
§ Biete (Beta)- lietojot svaigu biešu sulu notiek
spēcīgas asins vadu spazmas. Tāpēc svaigi spiestu biešu sulai ļauj nostāvēties
2-3h, lai visas kaitīgās frakcijas izgarotu un tad tā lietošana ir nekaitīga.
§
Burkāns (Daucus carota sativus)- nedrīkst lietot iekšķīgi sakneņus un sakneņa
augšdaļas, kuriem ir zaļa nokrāsa. Tās ietekmē sirds darbību.
§ Irbene parastā (Viburnum opulus)- auga augļi satur
purīnus, līdz ar to šī auga augļus nedrīkst lietot podagras un nieru slimības
gadījumā.
§ Kadiķis parastais (Juniperus communis) ogas- nedrīkst lietot,
nieru iekaisumu gadījumā. Iekšķīgi lietojot rūpīgi jāievēro dozāciju.
§ Kaķpēdiņa divmāju (Antennaria dioica)- stiprs asinsreci veicinošs
augs. Jālieto piesardzīgi tromboflebīta gadījumā. Nav vēlams lietot, ja ir
palielināts asinsspiediens.
§
Kaķpēdiņa dzeltenā (Helichrysum arenarium)- paaugstina asins spiedienu. Nelietot
hipertonijas gadījumā.
§
Kalme parastā, saknenis (Acorus calamus)- nelietot, ja ir paaugstināta kuņģa sekrēcija.
§ Krūklis trauslais (Rhamnus frangula) miza- ieteicams lietot mizu,
tikai kura ir izturēta vismaz gadu sausā vietā vai pakļauta termiskai apstrādei
vismaz 100C, 1 stundu. Savādāk mizas lietošana var izraisīt saindēšnos.
§ Ķiploks (Allium sativum)- nedrīkst lietot cilvēki ar krītamo
kaiti un grūtniecēm.
§ Laimiņš kodīgais (Sedum acre)- indīgs augs. Nepieciešams ievērot
precīzu dozāciju. Svaiga auga sula rada ādas iekaisumus un čūlas.
§ Laksis (Allium ursinum)- šo augu nevajadzētu lietot
kuņģa slimniekiem.
§ Leizeja (Leuzea carthamoides)- augu lieto tikai ārsta
uzraudzībā. Nedrīkst lietot ar paaugstinātu asinsspiedienu un acs pamatnes
saslimšanām.
§ Linsēklas (Linum)- nav ieteicams lietot aknu slimību
gadījumā. Ilglaicīga linsēklu lietošana nav ieteicama.
§ Lupstājs ārstniecības (Levisticum officinale)- var
radīt iegurņa orgānu hiperēmiju, tāpēc to īpaši nedrīkst lietot grūtniecības
laikā, jo tas var izraisīt abortu.
§ Mājpuķīte (Convallaria majalis)- indīgs augs. Augu
nedrīkst lietot, ja ir spēcīgas organiskas sirds un asins vadu izmaiņas;
miokarda infarkta, endokardīta un kardiosklerozes gadījumā.
§ Mētra tīruma un meža (Mentha)- iekšķīgi lietojot
nojauc bērnrades funkciju. Uz dārza mētru šī iedarbība neattiecas.
§
Nātre (Urtica)- bez ārsta norādījuma lietot nav ieteicams. Šis augs nav
vēlams cilvēkiem ar paaugstinātu asins reci, hipertoniķiem, cilvēkiem ar
ateroskleorozi. Kā arī nātre nav ieteicama asiņošanas gadījumā, kuras iemesls
ir cista, polipi, dzemdes un olnīcu audzēji.
§ Ozolpaparde melnā (Dryopteris filix-mas)- stipri indīgs augs. To
nedrīkst lietot sirds nepietiekamības, aknu slimību, nieru slimību, kuņģa čūlas
un divpadsmit pirkstu čūlas, grūtniecības, mazasinības, izsīkuma, tuberkulozes
gadījumā.
§ Plikstiņš ganu (Capsella bursa-pastoris)- augu saturoši
preparāti nav ieteicami cilvēkiem ar paaugstinātu asins recēšanu.
§ Rabarberi (Rheum)- lietojot rabarberu saturošus
preparātus- urīns, piens un sviedri iekrāsojas dzeltenā krāsā. Sārmainā vidē
nokrāsa sarkana. To neiesaka lietot podagras gadījumā un ja cilvēkam ir
nierakmeņi. Tāpat arī hemoroīdu gadījumā- jo rabarbers var izsaukt rektālo vēnu
asiņošanu.
§ Raudene parastā (Origanum vulgare)- nedrīkst lietot grūtniecības
laikā, jo iedarbojas abortīvi.
§ Redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. Sativus)- augs nav
derīgs cilvēkiem ar sirds un aknu slimībām, kā arī kuņģa un divpadsmit pirkstu
zarnu čūlas slimniekiem.
§ Sīpols dārza (Allium cepa)- sīpolu ārstnieciskiem nolūkiem
nav ieteicams lietot sirds, aknu un nieru slimību gadījumā.
§ Skābene pļavas (Rumex acetosa L.)- satur purīnvielas un
skābeņskābi. Nav ieteicama cilvēkiem ar sāļu maiņas problēmām (reimatisms,
podagra) un ar tām saistītu slimību gadījumā, kā arī zarnu iekaisuma un
tuberkulozes gadījumā.
§ Staģes (Inula)- nedrīkst lietot nieru slimību gadījumā.
§ Ūdens pipars (Persicaria hydropiper), Blusu sūrene
(Persicaria maculosa), Maura sūrene (Polygonum aviculare)- augiem piemīt
stipras asins recēšanas izraisošas īpašības. Cilvēkiem, kuri slimo ar
tromboflebītu ieteicams nelietot.
§ Zemene meža (Fragaria vesca)- ir jāsaprot, ka zemeņu augļi
spēj raisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas var radīt arī nopietnas sekas
Tikai profesionāļa pavadībā, lieto šos augus:
§
Aklis parastais (Galeopsis tetrahit)- lietojot augu lielās devās, var rasties
intoksikācijas pazīmes, ar izteiktām laušanas sajūtām muskuļos. Ar šo augu var
saindēties arī uzturā lietojot gaļu, kura nākusi no zvēriem, kuri šo zālīti ir
lietojuši uzturā. Sūdzības ilgst no 3-10 dienām, atkarībā no saindēšanās
stipruma, pēc tam krasi pāriet.
§
Aristolohija mežvīteņu (Aristolochia clematitis)- augs ir indīgs un lietojams tikai ārsta
uzraudzībā. Grūtniecības laikā var izraisīt spontāno abortu.
§
Bērzs nokarenais (Betula pendula)- var radīt iekaisumus nierēs, jo augs tieši uz tām
iedarbojas. Ieteicams lietot ārsta uzraudzībā, taču nelietot ilgos kursos.
§
Ieva parastā (Prunus padus)- indīgs augs. Jāuzmanās lietojot iekšķīgi.
§ Osis parastais (Fraxinus excelsior)- indīgs augs. Iekšķīgi
lietojot jābūt uzmanīgam.
§ Pelašķis (Achillea millefolium)- indīgs augs. Visu sugu
pelašķi ir indīgi. Ilglaicīga lietošana vai pārdozēšana izsauc reiboņus un ādas
iekaisumus. Nepieciešams precīzi ievērot devas.
§
Saulkrēsliņš (Thalictrum)- augs ir indīgs, to lietot var tikai pēc ārsta
nozīmējuma.
§ Strutene lielā (Chelidonium majus)- visas auga daļas, īpaši
sakne ir indīgas. Iekšķīga lietošana prasa papildus uzmanību un precīzu
dozāciju. Lietot atļauts tikai ārsta uzraudzībā. Ilglaicīga un nepareiza
lietošana izraisa vemšanu, sliktu dūšu, caureju, centrālā elpošanas aparāta
panīkumu.
§
Uzpirkstīte sarkanā (Digitalis purpurea)- stipri indīgs augs, kaut uzskatāms par vērtīgu
sirds augu. Šī auga lietošanai nepieciešama ārsta uzraudzība- obligāti.
§
Vērmele (Artemisia absinthium)- indīgs augs. Iekšķīgi lietojot ir jāievēro
precīza dozācija. Nav vēlams to lietot ilglaicīgi. Tā var radīt drudzi,
halucinācijas un pat psihiskus traucējumus. Nedrīkst lietot grūtniecības laikā
un kuņģa čūlas gadījumā.
Sameklē labāk alternatīvu un šos augus nelieto:
§
Āmulis baltais (Viscum album)- indīgs augs. Iekšķīga lietošana nav ieteicama.
§
Ārstniecības rūgtene (Gratiola officinalis L.) - lietojot lielās devās rodas spēcīga
vemšana. Augs ir indīgs, tāpēc to ieteicams nelietot vispār
§
Bebrukārkliņš (Solanum dulcamara)- indīgs augs. Iekšķīgi lietojot jābūt uzmanīgam.
§
Driģene melnā (Hyoscyamus niger)- stipri indīgs augs, lietojot ir jābūt īpaši
uzmanīgam.
§
Eiforbijas (Euphorbia)- augs ir īpaši indīgs, tāpēc tā lietošana ir jābūt
pamatotai.
§
Efeja (Hedera)- indīgs augs. Var izraisīt saindēšanos, īpaši jūtīgiem
cilvēkiem radīt dermatītu, saskaroties ar šo augu. Īpaši iedarbojas toksiskie
augļi.
§
Gaiļpieši (Delphinium)- augs ir indīgs. Ieteicams iekšķīgi nelietot.
§ Graudi melnie (Claviceps)- stipri indīgs augs. Šī auga lietošanā
jābūt ļoti uzmanīgam un obligāta ārsta uzraudzība.
§ Kosa tīruma (Equisetum arvense)- indīgs augs. Nedrīkst
lietot nieru iekaisuma, pat neliela kairinājuma gadījumā. Iekšķīgi lieto
ievērojot precīzu dozāciju.
§
Krustaine parastā (Senecio vulgaris)- pārdozēšanas gadījumā rodas sausuma sajūta mutē,
pastiprina sirds klauves. Visās auga daļās ir pirolizidīna alkaloīdi, kuri
iedarbojas kancerogēni. Nedrīkst lietot glaukomas, nieru un aknu saslimšanu
gadījumā.
§
Kumeļpēda parastā (Asarum europaeum)- stipri indīgs augs, kura lietošanai jāpieiet
īpaši uzmanīgi.
§ Lēpe dzeltenā (Nuphar lutea)- indīgs augs. Iekšķīgi lietojot
jābūt uzmanīgam.
§ Madara smaržīgā (Galium odoratum)- indīgs augs. Iekšķīga auga
lietošana prasa būt uzmanīgam. Pārdozējot novērojama vemšana, galvas sāpes,
reiboņi un var iestāties pat nāve.
§ Magone zīda (Papaver rhoeas)- augs lielās devās ir indīgs.
§ Silapurene pļavu (Pulsatilla pratensis)- augs ir indīgs un
aizsargājams. Iekšķīgai lietošanai jāievēro dozāciju
§ Saulpurene Eiropas (Trollius europaeus)- indīgs
augs, īpaši tā saknes. Lietojot jābūt īpaši uzmanīgam.
§ Tauksakne ārstniecības (Symphytum officinale)- indīgs
augs. Iekšķīga lietošana ir jābūt ļoti pārdomāta un stingri jāievēro dozēšanu.
§ Ūdensroze baltā (Nymphaea alba)- indīgs augs, kura lietošanai ir
jābūt izsvērtai.
§
Velnābols dzeloņainais (Datura stramonium)- stipri indīgs augs. Iekšķīgi nelietot.
