Cilvēks sāk lietot stimulātoru kombinācijas, bieži kafiju ar adaptogēniem vai dažādām sintētiskām vielām. Īslaicīgi viņš jūtas aktīvāks un spējīgāks, bet šis īslaicīgais efekts ir maldinošs, jo HPA ass (hipotalāma-hipofīzes-virsnieru sistēma) darbojas pēc niansētas negatīvās atgriezeniskās saites principa. Stimulatori maina signālu intensitāti, traucē receptoru jutību un modulē kortizola ritmu, līdz ar to īstermiņā cilvēks jūtas “stimulēts”, bet ilgtermiņā adaptācijas spējas samazinās, miega arhitektūra kļūst traucēta, un nogurums patiesībā pastiprinās.

Šeit rodas paradokss- cilvēks seko norādēm, ko dod populārā diagnoze, lieto līdzekļus, kas it kā uzlabo stāvokli, un tajā pašā laikā pats pasliktina savu organisma reakciju, jo organismam vajadzētu signālu- apstāties, samazināt slodzi, ļaut atjaunoties, bet stimulatori šo signālu noslāpē.