Jaunie priežu čiekuri patiešām satur virkni interesantu savienojumu. Tajos ir monoterpēni, kas piešķir raksturīgo priežu aromātu, neliels daudzums fenolisko vielu, tanīni, sveķskābju priekšteči, kā arī daļa ūdenī šķīstošu sekundāro metabolītu. Taču šis profils ir ļoti jutīgs pret apstrādi. Monoterpēni ir gaistoši un oksidējas jau pie salīdzinoši zemām temperatūrām, bet askorbīnskābe un daļa antioksidantu ir termiski nestabili. Tas nozīmē, ka brīdī, kad čiekuri ilgstoši tiek vārīti ar cukuru, notiek nevis vielu saglabāšana, bet gan to selektīva zaudēšana.

Ilgās vārīšanas laikā gaistošie savienojumi lielā mērā iztvaiko vai sadalās, atstājot tikai smagākus, mazāk aktīvus oksidācijas produktus. No visa sākotnējā ķīmiskā spektra relatīvi labi izdzīvo tanīni un daļa fenolu, jo tie ir stabilāki un labi ekstrahējas ūdenī. Rezultātā gala produktā dominē cukurs, kas veido sīrupa struktūru un garšu, un neliels daudzums savelkošu, viegli kairinošu vielu, kas iedarbojas uz mutes un rīkles gļotādu.

Tieši šeit slēpjas sīrupa praktiskā iedarbība. Tas nav koncentrēts fitoterapeitisks līdzeklis, bet funkcionāls saldums ar lokālu efektu. Cukurs apklāj gļotādu, tanīni rada savelkošu sajūtu, un kopā tie var mazināt kairinājumu un reflektoriski samazināt klepu. Šī iedarbība ir reāla, taču tā nav specifiska “priežu” iedarbība – līdzīgu efektu var panākt ar daudziem citiem augu sīrupiem vai pat vienkāršu cukura šķīdumu ar nelielu augu piedevu.

No bioķīmiskā viedokļa jaunā priežu čiekuru sīrupa reputācija kā spēcīgam imunitāti vai plaušas stiprinošam līdzeklim ir pārspīlēta. Ilgstošā termiskā apstrāde izslēdz tieši tos savienojumus, kuru dēļ priede kā augs vispār ir interesanta – gaistošos terpēnus un svaigos sveķainos komponentus. Paliek garša, aromāta atblāzma un viegla lokāla iedarbība, nevis komplekss bioloģiski aktīvs profils.

Tas nenozīmē, ka šāds sīrups ir bezjēdzīgs. Tas ir saprotams, drošs un patīkams produkts ar skaidru lietojumu – kakla kairinājuma gadījumā, kā sezonāls saldums vai kā kultūras tradīcijas turpinājums. Taču, ja mērķis ir saglabāt priežu ķīmisko būtību vai iegūt reāli aktīvu preparātu, vārīšana ar cukuru nav piemērotākā metode. Šajā procesā mēs vairāk radām gastronomisku produktu nekā fitoterapeitisku līdzekli.

Tāpēc godīgākais veids, kā skatīties uz jauno priežu čiekuru sīrupu, ir bez ilūzijām. Tas nav koncentrēts priežu "spēka" ekstrakts un tas nav brīnumlīdzeklis. Tas ir cukura sīrups ar nelielu augu nospiedumu, kura vērtība slēpjas vienkāršībā, nevis dziļā bioķīmiskā iedarbībā.