Stēvija (Stevia rebaudiana) izaudzēšana no sēklas
Kā izaudzēt pašiem savus stēvijas stādus, iegādājoties
sēkliņas veikalā. Parastā stēvija ir pazīstama ar to, ka tās lapas ir saldas un
tā tiek izmantota, kā cukura aizvietotājs, bez ierastā cukura rafināta
kaitīguma.
Stēvija ir daudzgadīgs augs, taču tā kā tas nav mūsu
klimatam atbilstošs augs, tad lielākoties, tas vienkārši nosalst. Var stēvīju
stādīt podos un uz ziemu nest iekšā telpās- siltumā. Taču der zināt, ka stēvija
sasniedz no 30-100cm, labos apstākļos, tā izaugs pat līdz 1,5m- te der padomāt,
vai šāds augs iederēsies dzīvojamās telpās.
Stēvijas sēklas var iegādāties dažādas un ne vienmēr
dārgākās ir labākās, jo no savas prakses zinu, ka veikalā nopirktas 4 dažādu
ražotāju sēklas dīgst puslīdz vienādi un ir pat gadījumi, kad salīdzinoši
dārgas sēklas neuzdīgst vispār- kaut visām tiek nodrošināti apstākļi
vienlīdzīgi.
Retāk minēts aspekts par stēvijas sēklām- tās ātri zaudē
savu dīgtspēju, pēc pāris mēnešiem dīgs jau vairs tikai daļa sēklu. Tās
dabīgajā dzīves vietā visu gadu sēklas atrodas siltumā un nonākot uz zemes tās
praktiski var sākt atkal savu dzīves ciklu.
Stēvijas sēkliņas ir iegarenas un diktām sīkas, tāpēc tās
sākumā sēj kastītē ar augsni. Uzsvars uz vārdu sēj- tās neierok, bet ber uz
augsnes virsmas, jo sēklai ir nepieciešama gaisma- dīgšanai. Stēviju sēj pavasarī,
vēlams marta mēnesī. Augsni sagatavo, kā smilšu un kūdras maisījumu attiecībā
2:1, bet pārlieku var neiespringt- esmu to izaudzējis arī standarta stādu augsnē.
Dīgstu kastīti ir nepieciešams nolikt saulainā un siltā vietā, piemēram, uz
palodzes- dīgšanas optimālā temperatūra ir 20-28C. Pēc 2-3 nedēļām stēvija
sadīgs.
Stēvijai parādoties pirmās īstās lapiņas, to ir jāpiķē
melnzemē, bet arī te es neiespringstu un stādu tajā pašā stādu augsnē. Mirklī,
kad laukā jau stabili ir 10-15C un nav salnu, stēviju var droši stādīt laukā.
Pirmajā gadā stēvija ražo maz, tāpēc rudenī stēvijas
sakneņus rokam ārā, saberam kastē kopā ar mitru augsni un liekam vēsā vietā (+4-
+8C). Nākamajā gadā stēviju atkal stādam podos un tad jau dārzā.
Atceramies, ka stēviju ir jāmitrina un bagātīgi jālaista!