Dabas veltes- placebo!
Es taču nebūšu pirmais, kurš pateiks ka ārstniecībā izmantotās dabas veltes sniedz tikai un vienīgi placebo efektu? Protams, ka tā nav un diemžēl, nejaukā zinātne to ir pierādījusi jau vairākus simtus gadus atpakaļ, kad sāka radīt pirmos, teiksim farmācijas līdzekļus. Un pat ja tie ne visi strādāja veselības uzlabojoši un dažkārt, iedarbojas pat nāvējoši- tas vien apstiprināja, ka tie nerada placebo efektu. Placebo efekts ir tāds, kuram nav ne kāda fizikāli ķīmiska iedarbība uz cilvēku, vismaz ne kopējo stāvokli uzlabojoša un arī ne pasliktinoša. Iedarbība vairāk ir iedomāta, garīga.
Bet ir sarežģīti šodienā pierādīt, šī placebo efekta neesamība, jo tā ir reālu cilvēku pieredze un šie cilvēki tā arī uzskata. Protams, tas ir vieglākais ceļš, ne ņemt un iedziļināties tēma. Līdzīgi, kā visu problēmu risinājums mūsu zemītē ir “Atlaijst saimu!”
Protams, mēs ar Tevi šajā tēmā iesim dziļāk un mēģināsim saprast, kāpēc rodas šāds uzskats, ka ārstniecība ar dabas veltēm ir bezjēdzīga, tā rada tikai placebo efektu un tam līdzīgi, gan jau esat arī paši dzirdējuši dažādus viedokļus.
Lai atvieglotu lasīšanas procesu- te varam uzrakstīt arī noslēguma tēzi: “Visa problēma ir dabas velšu adekvātā uztverē!” Tas tā, vidēji cilvēks lasa ap 170 vārdiem, tālāk sāk zust koncentrācijas spēja.
Bet ja esi izturīgāks, tad turpināsim!
Sāksim ar kādu situācijas modelēšanu, kuru zina ikviens, kurš šajā jomā strādā un jebkurš cilvēciņš, kurš ir otrpus “letei”.
Izdomāsim, kādus mistiskos tēlus- piemēram, Ilze un Grieta. Ilze daudzus gadus, nu pieņemsim, divus, aktīvi darbojas ar tējiņām, zālītēm, ziedītēm un eļļiņām. Visu ko nezina pamato ar garīgo viedumu, dieva svētību un eņģeļu balsīm galvā. Principā nozares profesionāle. Un otrā pusē ir Grieta, piemēram, ar reaktīvo caureju un nepievēršam uzmanību, ka tādas nav, bet Grieta tā jūtas, citiem nav, viņai ir.
Grieta, protams, ir norūpējusies un viņai vajag risinājumu! Kur atrast atbildes? Kā būt un kā plūdoni apturēt? Un te zilganajā ekrānā parādās Ilze, skaisti ietinusies lina paltrakā, iebridusi pļavā līdz kulei, es domāju, tai kulei, kurā zālītes lasa. Bildes div’ duči, no vienas pļavas, visās pozās, lai labi var redzēt profesionalitāti un grāciju.
Grieta, protams, ilgi nedomādama un nekautrēdamās, dod zināt Ilzei par savu likstu, i bildi atsūta, i pakomātā solās ielikt paraugu. Un te aktivizējas Ilze, iesaka priedes čiekuru, ne iespraust, bet vārīt. Lai nodambē visu ko var nodambēt, no tējas protams. Tur tak tanīni, kādi nav svarīgi, galvenais, ir un vēl kas mistisks un neizskaidrojams, jo to nevar izskaidrot, to esot jāsajūt ar serdi un dvēseli. Un ja nestrādā, tad neesi gana čiekura cienīgs.
Un tagad šo patieso stāstu izanalizēsim!
Grietai ir veselības problēma, kuru iespējams, radīja veca siļķe, bet iespējams, ka tas ir rezultāts, piemēram, piecām citām hroniskām saslimšanām ar kurām Grieta sirgst jau no jaunības. Un viņas organismam nav citu variantu vairs, kā uzsākt reaktīvo caureju, jo vajag attīrīties, viss ir tik ielaists, ka tas jau ir kaut kāds ārpus kārtas stāvoklis un jau galējās sekas.
Ilze to neņēma vērā un visbiežāk, tieši tā arī notiek, ka Ilzes to neņem vērā, jo zināšanu vienkārši nav un tas mazākais, nav arī izpratnes! Papildus viņa izvēlējās līdzekli, nezinot par Grietu neko, tikai vienu, konkrētu stāvokli, kas iespējams sagraus Grietai veselību vēl vairāk, iespējams, nedos neko- jo problēma nav tur, kur Grieta skatās, bet dziļāk. Ilze nezina, ka tanīni arī mēdz būt dažādi, var būt hidrolizējamie un var būt kondensētie un to iedarbība un apstrāde atšķiras. Ilze nezina, vai Grieta paralēli nelieto, kādus preparātus, iespējams, pat tādus kas mijiedarbojas ar vārītu čiekuru. Turklāt, Ilze ir izlasījusi kādā grāmatā čiekura vērtīgo vielu sastāvu, bet grāmata nepateica, ka katru vielu izgūst savādāk, vārot iegūst vienu līdzekli, nostādinot karstā ūdenī citu, ieliekot spirtā atkal citu un pat ja ieliek degvīnā, iegūst atkal citu līdzekli- ar citām īpašībām. Katrā no šīm formām būs pavisam citi aktīvie elementi vai kā minimums citi dominēs.
Labi, man apnika dzejot. Es ticu ka principā jau saprati par ko es saku! Šādas situācijas arī rada šādu viedokli par ārstniecības dabas veltēm. Tās ne nestrādā, bet cilvēks uz tām nespēj paskatīties adekvāti, kaut ko fantazē un izdomā, iesaka vēl citam, glābj un ārstē caur komentāru. Gatavo izejvielas nepareizi, gala produktu kaut kādu, piedēvējot tam tādas īpašības, kuras tam nemaz nav, jo izmantota ir nepareiza sagatavošanas forma.
Piemēram, tāds svaigākais ar ko strādāju, divšķautņu asinszāle- tajā ir tāds elements, kā hipericīns. Tā ir tā viela, kas rada foto toksicitāti, padara cilvēku jūtīgu pret ultra violeto starojumu, līdz pat smagiem ādas šūnu bojājumiem. Bet praktiski neviens neiedziļinās, ka šo vielu var izgūt ar spirta palīdzību, eļļā tas izdalās minimāli un ūdenī neizdalās praktiski nemaz. Attiecīgi, lai sačakarētu sev ādu ir jālieto (iekšķīgi) asinszāles tinktūra un jāiet sauļoties, lietojot eļļu iekšķīgi vai ārīgi, šāds efekts praktiski nebūs un dzerot asinszāles tēju, šāda efekta nebūs vispār, nu tā ka nemaz. Bet izlasām ka augā ir hipericīns, tā pieņemam, ka ja lietosim divšķautņu asinszāli, jeb kādā formā, mēs to uzņemsim.
Es šajā nozarē strādāju praktiski jau 20 gadus, 10 gadus no tiem es veidoju šo projektu, jo vajadzēja to visu kaut kā apkopot, krāt un papildināt un pie viena, kāpēc arī nepadalīties publiski, ar šo savdabīgo piezīmju kladi. Un ir ekstra, ekstra jāpacenšas, lai es konsultētu veselības jautājumos. Vai es to varu? Pilnīgi mierīgi! Vai es to daru? Nē! Tikai tāpēc, ka es ļoti labi saprotu, ko nozīmē palīdzēt cilvēkiem ar ārstniecības dabas veltēm, tāpēc es to vienkārši atstāju katra paša rokās. Sevi, katrs mēs zinām un varam arī izsecināt, kā palīdzēt! Ir daudz informācijas, mācamies, izprotam un laime garām nepaies.
Īstenībā, man vienkārši nav ne laika, ne vēlēšanās, katrā cilvēkā individuāli iedziļināties, veidot sakarības un vilkt ārā patiesos cēloņus veselības stāvoklim. Un tad ir vēl otra puse, izstrādāt pareizu stratēģiju, kā sakārtot veselību vai vismaz atgriezt atpakaļ pieņemamā stāvoklī.
Visus šos gadus es lasu, pētu, mācos, mācos un vēlreiz mācos. Tas ko redzat lapā ir ļoti vispārīga informācija, jo es labi saprotu, ja sākšu rakstīt par to, ko es pētu...tad te nebūs divi lasītāji, kā tagad, bet es viens. Tā līdzībās izsakoties, mājas lapā, katrs apraksts ir kā par unikālu un individuālu planētiņu, es pētu jau to visu kā vienu lielu, vienotu sistēmu, kurā katra planētiņa mijiedarbojas viena ar otru, veido ko jaunu un spēj ietekmēt cilvēku jau savādāk. Mājas lapa ir kā labs starta punkts, kurā skatīties un veidot tālāk savus izziņas ceļus, kā vieta kur atrast ar ko sākt.
Katru izstrādi ko redzat lapā, tās nav salikta tāpat vien- visas receptes ir izplānotas un pie tām ir strādāts... ilgākā ziede, kuru izstrādāju ir aptuveni gads. Protams, ne dienu no dienas, bet kamēr atradu no visām apkārtējām iespējām, kā un ko pareizi salikt kopā un tad testēt, testēt un testēt, lai tā apstiprinātu ieceri. Un jo dziļāk es eju, jo labāk es saprotu, ka es nezinu praktiski neko un to man pierāda praktiski jeb kura izstrāde, kura vienmēr izmet ko pavisam negaidītu. Protams, negaidītais pēc tam tiek izpētīts un atklāts, kāpēc tā, bet neplānotais parādās tāpat.
Viss tas skrupulozais darbs ar pareizu ievākšanu, apstrādi, sagatavošanu, visu robežu ievērošana un tā tālāk, tas viss nav tā pat vien. Protams, varam vienmēr piesaukt omes un viņu dzīves līdz sirmiem 24 gadiem. Bet šodienā ir zinātne un to, lai arī kritiski ir jāņem vērā, vienmēr atstājot vietu nezināmajam. Mēs esam kļuvuši zinošāki, mums ir daudz vairāk iespēju un pats skumjākais, ja mūsu mazbērni piesauks mūs, kā autoritātes šajā nozarē- paskatieties, kas tajā notiek! Un ignorēs jau viņu laiku iespējas un zināšanu iespējas!
Te arī ir viss tas placebo efekts un ka dabas veltes nestrādā. Viss īstenībā ir daudz vienkāršāk, problēma nav dabas veltēs. To es saku droši!