Sarežģīto laiku tējas
Šajā rakstā parunāsim par zāļu tēju ekskluzivitāti, kas ar katru gadu pieaug un turpinās pieaugt, kamēr nepielāgosimies jaunajām reālijām. Mainās daba, mainās klimats, un līdz ar to mainās arī mūsu darbs ar ārstniecības augiem. Pamazām kļūst skaidrs, ka ar senajām metodēm vairs nepietiek. Nepieciešama jauna pieeja — jauns tehnoloģiskais cikls, kas balstīts mūsdienu realitātē, bet saglabā izpratni par auga būtību.
Pastiprinātu uzmanību notiekošajam dabā pievēršu jau vairāk nekā piecus gadus. Taču tieši pēdējie divi līdz trīs gadi nesuši pārmaiņas, kuras grūti ignorēt. Šeit iekļauju ne tikai savus novērojumus, bet arī daudzu citu cilvēku pieredzi visā Latvijā, ar kuriem esam šo aktuālo problēmu apsprieduši.
Vai arī jūs esat pamanījuši, ka daži koki pēkšņi strauji izstiepjas, gluži vai pāraugot sevi, it kā tie izdzīvotu kādu augšanas uzrāvienu, kas nesaskan ar iepriekšējo ritmu? Tai pašā laikā citi koki vairs neaug vispār, kļūst statiski, it kā apstājušies savā attīstībā, kaut iepriekš viss šķita normāli.
Rozes, kas priecējušas daudzus gadus, tagad pie pirmās ziemas samelnē un nākamajā pavasarī atmirst, kamēr citas kļūst par nekontrolējamiem, kokveidīgiem krūmiem. Līdzīgas izmaiņas redzamas arī puķēs un krūmos — vieni augi kļūst nīkulīgi un sīkāki, citi veido netipiski lielas lapas vai ziedus. Vēl citi zaudē zaļo dzīvīgumu, lapas dzeltē, lai gan augs it kā turpina dzīvot.
Tie, kuri vākuši zāļu tējas gadiem, noteikti piekritīs, ka kļūst aizvien grūtāk tās izžāvēt. Pat žāvētājā tās nereti paliek mīkstas, ilgstoši nežūst, un pat oksidējas jau žāvēšanas laikā — sabrūnē vai pat samelnē. Pat ja šķietami ir izžuvušas, nākamajā dienā tās glabāšanas traukā kļūst mitras vai gumijotas. Žāvēšanas process kļūst lēnāks, grūtāk kontrolējams, un vairs nevar vienkārši paļauties uz iepriekš zināmo režīmu.
Šīs pārmaiņas vairs nav tikai atsevišķi gadījumi, bet kļūst par jauno normu. Un, jo vairāk cilvēki pievērš uzmanību procesiem dabā, jo skaidrāk tas kļūst redzams. Mūsu klimats kļūst mitrāks — pat tajās dienās, kad ir saule un nav lietus, relatīvais gaisa mitrums bieži pārsniedz normu. Šādos apstākļos augi strādā citādi: tie uzsūc vairāk ūdens, straujāk veido biomasu, bet neveido tajā pašā apjomā aktīvās vielas — alkaloīdus, ēteriskās eļļas, flavonoīdus un citas vērtīgās sastāvdaļas, kuras mēs sagaidām zāļu tējā. Rezultāts ir tējas lapas, kas izskatās lielas, sulīgas, bet ir nestabilas, viegli bojājas un grūti saglabājas.
Tāpat novērojams arvien biežāks paaugstināts ultravioletais starojums. To var viegli uzraudzīt ar dažādām mobilajām lietotnēm. Līdz šim tāds intensitātes līmenis bija ievērojami retāk, bet pēdējos gados tas kļūst par ikdienu. Šis UV starojums bojā hloroplastus augos, izmaina fermentu darbību, paātrina novecošanos un veicina šūnu sabrukumu. Tas viss kopā padara augus jūtīgākus, mazāk noturīgus pret žāvēšanu un oksidāciju.
Jāpiemin arī gaisa kvalitāte. Pat lauku reģionos tiek novērots paaugstināts smalko daļiņu (PM2.5 un PM10) saturs. Šīs piesārņojošās daļiņas nogulsnējas uz augu virsmas, izmaina to dabisko mikrofloru, ietekmē fermentāciju un bojā šūnu elpošanas procesus. Tā rezultātā augs kļūst jutīgāks, mazāk izturīgs, un tējas kvalitāte cieš pat tad, ja process šķietami tiek veikts korekti.
Visu šo faktoru rezultātā vairs nepietiek ar saulainu dienu un žāvētāja iestatījumu uz standarta grādiem. Ja vēlamies saglabāt ārstniecības augu kvalitāti, ir nepieciešams mainīt pieeju. Ir jāsāk domāt par gaisa ventilāciju, mitruma kontroli ne tikai žāvētājā, bet arī visā telpā. Ir jāizvērtē augu vākšanas laiks, ņemot vērā ne tikai mēness fāzi un dienas temperatūru, bet arī mitruma režīmu augsnē un gaisā. Fermentācijas procesos iespējams jāatgriežas pie tradicionālākām metodēm, piemēram, māla traukiem vai bedrēm zemē, kas ļauj notikt dabiskai gāzu apmaiņai un mitruma balansam. Un, visbeidzot, ir jāsāk veidot kopīga novērojumu sistēma starp tēju vācējiem, lai saprastu, kā klimata pārmaiņas maina augu īpašības un kā tām pielāgoties.
Šī nav krīze, šī ir pārejas fāze. Tie, kas to sapratīs savlaicīgi, būs tie, kuri spēs piedāvāt augstas kvalitātes tējas arī nākotnē. Protams, gatava izstrāde paliks aizvien ekskluzīvāka un ekskluzīvāka un mazāk pieejama ikdienas cilvēkam, ja nu vienīgi, cilvēks būs gatavs mācīties un darīt pats.