Sēne ar noslēpumu
Kailā mietene ir unikāla sēne, kuru vēl aiz vien cilvēki
ievāc un lieto pārtikā, stāstot, ka vecvecāki, vecāki ēda un es arī ēdīšu un
tā, kā viņiem nekas nebija, tad arī man nebūs! Unikāla tā ir ar to, ka tā spēj
nogalināt cilvēku savādāk, kā jeb kura cita sēne.
Kailā mietene nav indīga sēne, bet tā ir nāvējoši bīstama-
ar ko tad atšķiras šie jēdzieni? Piemēram, apēdot zaļo mušmiri cilvēks
saindējas un drīz vien arī atstiepjas, un te jautājumu nerodas. Tad kailā mietene iedarbojas
savādāk, katram cilvēkam ir sava deva, viens tās var ēst visu mūžu un tiešām
nekas arī nebūs, citam pietiks ar vienu porciju.
Kailā mietene sevī satur elementu, kurš uzkrājas cilvēka
organismā un netiek izvadīts ārā nekad, sasniedzot kritisko robežu notiek tāda
interesanta parādība, kā autoimūna alerģiska eritrocītu sairšana- pienāk
mirklis, kad organisms mūsu sarkanos asins ķermenīšus sāk uztvert kā
ienaidniekus un sāk tos iznīcināt, tam seko mazasinība, nieru mazspēja, aknu
mazspēja līdz loģiskam iznākumam. Kas interesanti, neviens ārsts nekad
nenoteiks, kāpēc cilvēks miris vai ar ko saindējies- jo pacients, kā likums
neatcerēsies ko pirms pāris mēnešiem ēdis un nesasaistīs savu veselību ar šo
sēni.
Viela, kas atrodas kailajā mietenē saucās kailās mietenes antigēns,
kurš no organisma nekad netiek izvadīts. Katrs antigēns individuāli piestiprinās
pie cilvēka eritrocīta. Eritrocītam ar laiku ejot bojā, antigēns atbrīvojas
un pieķeras nākamajam eritrocītam. Atbilstoši, jo vairāk tiek apēstas kailās mietenes,
jo vairāk kailās mietenes antigēnu dzīvo uz cilvēka eritrocītiem.
Uzkrājoties organismā pārlieku daudz antigēnu, organisma
imūnsistēma noreaģē un uztver šo antigēnu, kā alergēnu un sāk vērsties pret to.
Imūnā šūna, pieķeras pie antigēna un mēģina to noraut no eritrocīta. Taču
antigēns ir piestiprinājies tik spēcīgi, ka nesabojājot eritrocītu to atraut
nav iespējams. Noraujot antigēnu, tas paliek vesels, taču eritrocīts iet bojā.
Antigēns turpina savu dzīves ciklu un piestiprinās pie nākamā eritrocīta. Un
tādi process atkārtojas un notiek lavīnveidīgi.
Šiem pētījumiem ir senas saknes un jau ap 1940. gadu bija zināms, ka šī sēne iedarbojas nāvējoši, taču kaut kādu iemeslu dēļ, to vēl aizvien cilvēki lieto uzturā! Jā, 40tos gados vēl nezināja, kas ir iemesls un antigēns nebija vēl atrasts, taču zināja, ka ar šo sēni kaut kas nav kā vajag!
Un ir jāsaprot, ka pretindes pret šīs sēnes
antigēnu nav- jo visa būtība ir tajā, ka kailās mietenes antigēns ir tik ideāli
izveidots, ka tas vienkārši sapas ar mūsu eritrocītu un rezultātā imūnsistēma
cīnoties pret šo antigēnu, organismu vienkārši nobeidz. Nav indes, nav
pretindes!
Un tālāk jau apskatīsim, receptes, kā vislabāk sagatavot
kailo mieteni:D Protams, jokoju!
Esam prātīgi, domājam paši un mācamies, nepaļaujamies tikai uz pieredzējušo sēņotāju pieredzi. Iepazīstamies ar jaunāko informāciju un saprotam, ka pētījumi iet uz priekšu! Pie viena nenāks par sliktu brīdināt arī savus tuvos un ne tik tuvos, lai šo sēni uzturā nelieto!
Rakstu sagatavoju, pateicoties Krievijas zinātņu kandidāta- mikologa Mihaila Višņevska grāmatām.