Vīrusam pa pēdām 2024

Turpinām piedzīvojumu cauri sezonām ar jauno vīrusu, tas līdzīgi, kā mājas mīlulis aug acu priekšā un ik gadu mums atrāda, ko jaunu tas iemācījies. Ir pienācis 2024.gada rudens vai varbūt arī nav, šobrīd vairs pat gada laikus paredzēt nav iespējams- tik tā aptuveni- tuvojas septembris. Rudenim tepat, kaut kur ir jābūt. Es, domāju, ka tas tāpēc ka uz pāris gadiem uztaisījām pauzi savā iznīcinošā darbībā pret dabu un tā nesaprata, kas notiek, kur pazuda slodze. Tad, nu tagad sekas, līdz atkal viss normalizēsies, varbūt, arī nē!

Pienākot rudenim, ir pienācis laiks vīrusiem mosties un rādīt ko māk! Turklāt, vasara šī bija ļoti interesanta ar saviem laika apstākļiem. Varētu šķist ka vasara, kā jau vasara, bet tie lidmašīnu “chemtrail” :D Labi, labi, kas uz citiem saka, paši tādi ir :D Īstenībā vasara bija stipri savdabīga mitruma dēļ.

Man ir zālīšu žāvēšanas iekārta, kura darbojas uz saules enerģiju. Protams, tā ir aprīkota ar dažādām mērierīcēm, lai būtu vieglāk kontrolēt notiekošos procesus tajā. Šogad, pa visu silto sezonu, iekārtā normāls mitrums iestājās tikai augusta vidū. Visu sezonu gaisa mitrums bija stipri paaugstināts, pat nācās vairākus žāvējumus izmest kompostā, jo tie paaugstināta mitruma ietekmē nežuva, bet melnēja. Neatceros tādu vasaru, vismaz pēdējos 10-15 gadus. Jā, ir bijušas slapjas vasaras, lietainas, bet saulaina un ka gaiss pastiprināti mitrs- dīvaini.

Par paaugstināto mitrumu runāju, tāpēc, ka tas ir labs avots, lai dažādi slimību ierosinātāji varētu lieliski attīstīties. Un arī lieliski apstākļi, lai mēs tos varētu ieaicināt pie sevis uz tēju.

Iespējams, esat ievērojuši, ka pēdējos gadus aizvien vairāk un vairāk dažādas saslimšanas mainās vai arī mūsu organismi mainās. Un iepriekš ar it kā saprotamām saslimšanām zinājām, kā rīkoties, kas gaidāms. Tad šodien, aizvien un aizvien, it kā parastas rudens saslimšanas izvēršas veselā piedzīvojumā. Iespējams, tas saistās ar kaut kādiem jauniem vīrusa paveidiem, iespējams, ar to, ka mainās mūsu organismi. Nē, nē nebūs nekādas sazvērestības teorijas. Es, tik tā ievēroju, ka cilvēki apslimst un arī es neesmu izņēmums un šīs apslimšanas neņem īsti nekas, nedz dabīgi līdzekļi, kurus ierasti lieto rudens saslimšanas laikā, nedz farmācijas radītie līdzekļi. Turklāt, pēc maniem novērojumiem, otrie nereti padara tikai sliktāk.

Sejas grāmatā, lapā uztaisīju ierakstu, lai cilvēki padalās savā pieredzē, tieši ar 2024. gada vīrusa ietekmi. Ieteikumi visdažādākie! Tad, nu mēģināšu apkopot un radīt kaut kādu kopskatu uz to visu, ko darīt, ja ir nācies apslimt. Ar šī gada jauno un trendīgo saslimšanu.

Tā tad, sākumā mēģināšu minēt simptomus, kādus ir nācies novērot šai saslimšanai, lai attiecīgi, mēs saprastu ko skar šī slimība. Pirmais un pats izteiktākais, ir ne pārāk ilglaicīga, bet bieži vien 24h gara paaugstināta temperatūra, vidēji 38,5-39C. Dažkārt, turas vairākas dienas, ar tendenci kristies ik dienas, līdz atgriežas pie normālas temperatūras. Interesanti, ka pie paaugstinātās temperatūras, ne vienmēr ir arī pastiprināta svīšana. Bieži novērojama kaulu laušana vai spēcīgs nogurums kājās. Galvas sāpes, paaugstināts spiediens acīs. Bieži pēc temperatūras parādās smagas iesnas, kurām ir tendence veidot arī vidusauss iekaisumu, ja cilvēkam ir nosliece uz to. Retāk, bet ir novērojami drebuļi, drudžains stāvoklis un vēdera vīrusam līdzīgs stāvoklis (caurejas un vemšanas). Minu tikai, tos simptomus, kurus zinu- ticu, ka ir arī citi! Turklāt, pēc sevis secinu, ka šis vīrus ietekmē arī nervu sistēmu. Pirmās saslimšanas dienas, izteikti palielinājās ādas jūtība vai pareizāk teikt zem ādas nervu slāņa jūtība, neraksturīgi uz kājām parādījās ādas tirpoņa.

Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka šis vīrus ietekmē ne kā agrāk ierasts, galvenokārt, elpceļus, bet jau arī citas organisma sistēmas- gan gremošanas traktu, nervu sistēmu u.t.t.

Kopumā skats uz šo saslimšanu ir klasiskais un neko daudz neatšķiras ar skatu uz daudzu gadu atpakaļ zināmo pieredzi. Tā tad, principā pamats ir daudz ūdens- šķidrumi un vitamīniem bagāts uzturs. Uzsvars, klasiski liekams uz C vitamīnu, taču es ieteiktu, sevi ar to neierobežot, bet paralēli lietot arī dabas veltes, kurās ir daudzi citi vērtīgi savienojumi un vitamīni, piemēram, mazāk ierasto pīlādzi, kurš ir pārbagāts ar dažāda veida vitamīniem. Protams, neizslēdzot pilnīgi visas citas ogas, augļus un dārzeņus- viss, kas ir pieejams uz konkrēto mirkli ir labs un vajadzīgs.

Apslimstot, klasiski zūd arī ēstgriba, bet vieglas, bet barojošas ēdienreizes nevajadzētu aizmirst, jo lai arī organisms ir slodzē, tam barības vielas ir nepieciešamas tāpat. Nevajag ēst daudz un smagus ēdienus, bet mirkli no mirkļa kaut ko ieēst ir nepieciešams tāpat. Arī tas uzlabos kopējo pašsajūtu.

Pēc atsauksmēm, daudz cilvēku norāda, ka labus rezultātus sniedz vērmele. Interesanti, ka vērmele ir labs pretiekaisuma, antiseptisks un atsāpinošs līdzeklis, taču tas spēcīgi iedarbojas uz gremošanas trakta darbību. Tas rada nojausmu, ka sakārtojot gremošanas trakta darbību varam ietekmēt slimības norisi. Tāpēc, es pat teiktu, ka nav jāapstājas tikai pie vērmeles lietošanas, ir lielisks augs, kuru sauc par stāvo retēju, tāpat ir sēne, kura saucas bērza čaga un citas dabas veltes, kuras arī labvēlīgi spēj ietekmēt gremošanas trakta darbību.

Par čagu laikam der pieminēt atsevišķi, ka šī sēne ir viena no tām, kura ir nozīmīga slimības gaitas atvieglošanai. Bērza čaga ne tikai uzlabo gremošanas trakta darbību, bet arī neitralizē brīvos radikāļus un palīdz izvadīt no organisma toksīnus. Saprotams, ka slimības gaitā organismā tādi rodas pār pārēm līdz ar to čaga būtu līdzeklis, par kuru nevajadzētu aizmirst. Tāpat arī pēc maniem novērojumiem, ir vērts vērst savu uzmanību arī uz raibo tauriņpiepi, jo tā ir viens no spēcīgākajiem imūnās sistēmas stimulētājiem un atbalstītājiem.

Vēl no atsauksmēm es redzu uzsvaru par propolisa nozīmīgo ietekmi uz šīs saslimšanas gaitu. Tā lietošana arī uzlabo saslimušā stāvokli.

Un, protams, visas iepriekš ierastās tautas metodes, kuras pielieto jau daudzus gadu desmitus, pie rudens apslimšanām.

Principā es teiktu, ka mēs vēl esam meklējumos. Vēl nav atrasts ne tas kas efektīvi iedarbojas pret šo vīrusu vai uz mūsu organismu, vīrusa ietekmes laikā. Praktiski mēs vēl dzīvojam, vienā un tajā pašā ritmā, kā daudzas desmitgades un mēģinām cīnīties ar esošo problēmu no tās pašu skatu prizmas. Diemžēl, jaunā saslimšana, kura ir radīta mākslīgā ceļā, pieverot acis uz bīstamību, spēlējoties ar nekontrolējamu dabas spēku ir novedusi mūs pie nepieciešamības veidot jaunus ceļus, jaunus algoritmus un iespējas. Šobrīd ir tas laiks, kad ir jāiemācās palūkoties savādāk, izmainīt novecojušo skatījumu uz lietām.

Viennozīmīgi, ar pilnu pārliecību, es varu droši teikt ka atbilde ir tikai un vienīgi dabīgā ceļā. Diemžēl, vai par laimi, apturēt to kas māk mutēt, izmantojot mūs kā inkubatorus un attīstīties, nevar apturēt ar kaut kādu konstantu, laboratorijā vai rūpnīcā samaisītu līdzekli, kurš jau vakar ir palicis vecs pret šodienas situāciju. Te arī ir tas galvenais iemesls, kāpēc slimo arī cilvēki, kuri ir saņēmuši vakcīnu. Un ne vieglāk, ne stiprāk- vienkārši, slimo tāpat, kā visi. Esmu drošs, ka cilvēki, kuri gatavoja šīs zāles, labi apzinājās, ka tas nav lai palīdzētu, bet tas ir vienkārši bizness un nekā personīga.

Nākotnē mūsu ceļš, viennozīmīgi, ir meklēt dažādus dabīgus līdzekļus, kuri spēs palīdzēt organismam radīt pietiekamu izturību un stabilitāti, pret šo saslimšanu. Tikai un vienīgi, meklēt palīdzību pie dabas, kā mazināt smago pašsajūtu slimības laikā un turpināt audzēt dabīgās bruņas.

Principā, lai cik bēdīgi tas arī nebūtu pagaidām, vienīgais adekvātais ceļš ir turpināt slimot un ļaut organismam pašam meklēt risinājumu. Mēs varam tikai censties atrast, kaut ko, kas atvieglos stāvokļus un tas arī viss!