Meklējot veselību!

Parunāsim par cilvēku veselību! Par galvenajām pārliecībām šodien un arī agrāk. Paskatīsimies piemērus. Protams, kā jau vienmēr tikai un vienīgi mans, viennozīmīgi pareizais viedoklis! Izņemot taisnību un tikai taisnību nekad nesaku!

Es centīšos runāt, tādos salīdzinājumos, kuros gan jau ka vismaz 2% lasītāju pat neizlasot sapratīs par ko tiek runāts.

Šodienā un arī senāk izskan apgalvojums: “Ka visas slimības nāk no galvas, tik viena vienīga gonoreja no prieka!” Ar ko tiek domāts, ka pamatā cilvēka veselība ir atkarīga no cilvēka psiholoģiskā komforta, stāvokļa. Jo vairāk cilvēka dzīvē stress, jo cilvēks slimīgāks. Šo terminu, visticamāk, arī izgudroja psihologi-ezotēriķi, jo tādi var cilvēku ārstēt uz vella paraušanu un beigās pamatot ar kaut ko gaisīgu, kāpēc nekas neizdevās.

Kas interesanti- stress tiek pieņemts kā kaitniecīgs stāvoklis. Šim stāvoklim tiek piedēvēts jau tonis. Kāpēc? Iedomājieties cilvēku bez stresa, nu tādu pilnībā bez jeb kāda iespringuma uz jeb ko, jo principā, jeb kā darīšana ir lielāks vai mazāks stress. Pat mūsu organisms ir izdomājis dažādus piespiešanas mehānismus, lai sevi uzturētu. Zinājāt, ka piemēram, cilvēkam neeksistē tāds stāvoklis, kā slāpes- tas ir smadzeņu radīts efekts, lai nebūtu dehidratācija organismam. Smadzenes mums liek domāt, ka mums slāpst. Un kad padzeramies, tad smadzenes mūs apbalvo ar patīkamu sajūtu. Tā teikt iedod mums “cepumiņu”. Un viss tikai tāpēc lai mēs rīkotos- dzen mūs stresā. Bez stresa mēs nekustamies.

Un kā paliek ar stāvokli, kad esi kādā ārkārtas stresa situācijā un ir jāsaņemas un jārīkojas. Bieži notiek tieši pretējs process- organisms mobilizējas un atveseļojas pats. Iešana aukstā ūdenī un pirtī arī ir stress, gan fizisks, gan psiholoģisks.

Labi, atmetam stresu un skatāmies uz psiholoģisko stāvokli kopumā. Pieņemsim, ka cilvēks ir psiholoģiski kaut kādi tendēts, nu kādā, vispār pieņemtā, negatīvā virzienā. Un rezultātā būtu jābūt ka cilvēkam piemetas tāda vai savādāka kaite.

Savukārt, ja papētīsiet kaut vai sevi, kas notiek Jūsu galvā, kādas kaites dzīves laikā sev esat piedēvējuši. Iedomājieties, ja tās visas piepildītos. Neesat? Atveriet “Feldšera rokasgrāmatu”, ideālā variantā, kādu padomijas izstrādājumu. Palasiet simptomus un aprakstus slimībām. Kāpēc šīs kaites, kuras ir piesauktas nerealizējas? Pavisam vienkārši- cilvēka organisms ir muļķu drošs.

Muļķu drošs nozīmē, ka to nav nemaz tik viegli ietekmēt, lai deformētu- fiziski to izdarīt ir vieglāk, kā sevi uz kaut ko saprogrammēt. Pat ja ilgstoši sēdēsiet kaut kādā pasauli nīstošā pozā. Un ja varētu, tad principā mums ir panaceja, kā iegūt mūžīgu jaunību un veselību- programmēšana taču strādā abos virzienos? Vai arī visi programmējam tikai negatīvi, ja reiz nākas paslimot?

Man, piemēram, ir dzīvē bijuši cilvēki, kurus var stundām klausīties. Ziniet tos cilvēkus, kuri pievelk pat neko nedarot, bet gribas apsēsties blakus un vienkārši klausīties ko tie stāsta, skatīties ko dara. Viens no šiem cilvēkiem, kurš pavisam nesen no mums aizgāja ar onkoloģiju. Cilvēkam nebija nekādu kaitīgo ieradumu, ziemā peldēja ledus aukstā ūdenī, labs un pārdomāts uzturs- pat man personīgi dažreiz šķita, ka būtu forši tā ar dzīvot. Cilvēks, labsirdīgs, ne reizi nav dzirdēts no viņa pat viens lamu vārds, izglītots. Bet diemžēl...

Tai pat laikā es zinu arī tādus eksemplārus, kuriem parasti gribas iet ar līkumu. Un šķiet, kā tādus vispār zeme nes un neko, dzīvo un dzīvo. Nu ir pa kādai kaitītei, kam nav. Garāk neaprakstīšu, gan tādu varat iedomāties arī paši.

Kas interesanti, ka parādot tagad divus piemērus. Mēs viegli sagrupējam pozitīvajos un negatīvajos- kaut tā ir tikai mūsu iedoma! Pirmais tēls ir pozitīvs, silts un sirsnīgs, otrs negatīvs, vēss un ļauns. Taču īstenībā iedalījums ir mūsu izdomāts- kas ir labs un kas ir slikts.

Man no vienas vecāku sapulces ir prātā palicis skolotājas izteikts vārds, par kuru es aizdomājos! Vārds “manipulācija”, visi vecāki uzreiz uz to noreaģēja, kā ko negatīvu. Fu, fu, fu... Es, protams, neatceros par ko tika runāts- es vīrietis, skolotāja sieviete, ko gan es varēju dzirdēt no viņas teiktā!

Bet principā, lasot šīs rindas- tā ir manipulācija ar Jums. Valoda, žesti, skatieni pilnīgi viss ir manipulācija- kur satiekas vismaz divi.

Tieši tāpat ir ar psiholoģisko stāvokli, tas nevar būt labs vai slikts. Tas, vienkārši ir, pilnā savā krāšņumā, tas var būt tikai tāds, kāds tas var būt.

Tālāk sapratīsiet, kurp es Jūs vedu.

Kādus vēl piemērus par mūsu psiholoģiskajiem stāvokļiem mēs varētu paskatīties, kas rada mums saslimšanas... man, godīgi, vairs nav ideju. Tāpēc griežam monētu uz otru pusi.

Tā tad šobrīd populāri ir ņemt slimība = psiholoģiskais stāvoklis vai arī otrādi, kaut kāds psiholoģiskais stāvoklis, konkrētā virzienā virzīts, rada konkrētu saslimšanu. Es saku, ka buļļa klumpacis! Tā nav. Veselība un psiholoģiskais stāvoklis ir divi paralēli pastāvoši lielumi. Un pamatā ir ģenētika!

Jauns vārds par ko padomāt- ģenētika. Nē, nē par āriešiem tik dziļu neraksim. Bet, ir ģenētiskās tendences, kuras ir atrodamas mūsu DNS saitēs. Šīs saites satur visu informāciju par mums, kā par cilvēku un jeb kādas nobīdes tajās- korekcijas, kuras ir notikušas dzimtas attīstības laikā.

Tieši tāpēc rodas situācijas, kad cilvēks vēl neapzinātā vecumā spēj saslimt ar smagām un ne tik smagām saslimšanām, pat nepaspējot psiholoģiski sevi kā nostādīt.

Prom no mazuļiem un atgriežamies pie sev līdzīgajiem. Kā man parasti patīk uzdot, retoriskus jautājumus! Vai esat sevī novērojuši kādas tendences? Nu, mēs runājam šajā rakstā par veselību. Tā tad esat dzīves laikā novērojuši sevī kādas tendences veselības ziņā? Ir kaut kādas likstas, kuras ir raksturīgas tieši Jums? Tagad padomājiet par kaut kādām psiholoģiskajām tendencēm, piemēram, ir kaut kāds virziens, kur sev iekšēji varat atzīt ka esat nīdeklis? Kaut kāds dzīves psiholoģiskais aspekts, kurš Jums, Jūsuprāt, ir radījis konkrēto saslimšanu? Un tagad padomājiet, varbūt pat zināt tādu cilvēku, ja nezināt tad varat pieņemt, ka ir uz pasaules cilvēks, kurā ir tieši šāds pats pārdzīvojums? Nu, tur citi personāži, bet lielos vilcienos, kaut kas tik pat īpašs. Kā Jūs domājat vai veselības ziņā šim cilvēkam būs līdzīgas tendences?

Un te svarīgi uzreiz pārmest monētu uz otru pusi un iedomāties mūsu ģenētiskās īpatnības, mūsos esošo uzbūves kodu. Iespējams, šis uzbūves kods nosaka mūsu veselības tendences un attiecīgi arī psiholoģisko izpausmi. Īpatnība šajā kodā rada konkrētu tendenci uz to vai citu saslimšanu un tālāk arī ārējo reakciju, kas izpaužas psiholoģiskā plaknē.

Protams, to visu varu izskaidrot arī sarežģītāk, bet šoreiz atturēšos. Jau priecājos, ka esi izlasījis līdz šai rindkopai.  To spēj tikai pāris procentu no lasītājiem.

Protams, tuvojoties noslēgumam. Gribētos dzirdēt ko daudz perspektīvāku un ietekmējamu, kā ko mainīt un vai to vispār var.

Var! Bet tas jau būs cits stāsts!

Šis bija labs vai ne?!

Mūsu uzbūves kods sevī ietver pašu pamatu, no kā tad radās arī viss dzīvais Visumā- informāciju. Ar informāciju vienmēr var strādāt. Jūs taču saprotat, ka pirms visa bija informācija- tas ir pamatu pamats visam. Pat haoss nevar būt bez informācijas.

Labi sāksim ar sākumu!

Savu uzbūves kodu izanalizēt neizdosies, jo tad Jums ir jāatkāpjas deviņus soļus uz atpakaļu savā cilts kokā un jāizpēta līdz turienei dzīvojošos cilvēkus. Tagad arī zināsiet, kāpēc vecās tautas, arī latvieši, vienmēr, ir dzīvojuši tādā seņču kultā, ko šodienā daudzi sauc par kapu kultu, kāds tas arī kļuva ar padomijas varas maigo glāstu- bet tas ne tikai pie mums. Kultūras un vēstures iznīcināšana notika un vēl šodien arī turpinās.

Tā tad pirmais, ko varam darīt, nezinot savu vēsturi. Saprotam savas psiholoģiskās tendences, īstenībā gan fiziskais stāvoklis, tendences, gan arī psiholoģiskais stāvoklis, tendences ir tikai kā spuldzītes uz vadības paneļa. Kuras iedegas vai tikai nomirgo, lai signalizētu mums par to kas notiek mūsu pamata uzstādījumos. Te varbūt atceraties, ka agrāk bija kāda veselības tendence un arī to pavadīja psiholoģiska tendence un šodien ar to esat tikuši jau galā. Tagad ir pavisam cita fiziskā un arī psiholoģiskā tendence. Tā teikt nākamais solis, kuru risināt. Taču, kur ir problēma?

Galvenā problēma ir tas, ka mēs nemeklējam kas mūsos notiek, kā vienā veselumā, bet meklējam kāpēc deg šīs divas lampiņas. Un kas tās varētu izslēgt vai vismaz izskrūvēt, lai nespīd acīs. Pilnīgi izglītotā variantā, uzņemamies atbildību par sevi paši un meklējam “kāpēc” paši. “Izglītotā” laikam arī bija jāliek pēdiņās, nu labi. Abi varianti atšķiras tikai ar to, ka viena tērē vairāk uzkrātos fiziskos resursus, otra morālos un laužas cauri paši- rezultāts, protams, tāds pats. Tik daudz tik ka tie kas laužas paši visam cauri ir mazliet nobružātāki. Smaids sejā cietāks!

Ko darīt Jums? Pavisam vienkārši, aizstāt vārdu “kāpēc” ar vārdu “kā”! Ja, iedegas signāllampiņas, nemeklēt KĀPĒC, jo atbilde būs bezjēdzīga, taču laiks būs zaudēts. Ja, domāsiet KĀ, tad jau rodas cerība. Jo iespējams, atradīsiet kā risināt, kā iet tālāk.

Var šķist ka runāju jau par smagākām un hroniskām slimībām, bet nē, arī smagas, hroniskas, vieglas un foršas slimības ir apzīmējums galvā. Cilvēki iet bojā no visu apzīmējumu slimībām, lai kā mēs tās, kaut kādu sev vien zināmu iemeslu dēļ, vērtētu.

Un nav jāmeklē nekas sarežģīts, viss uz šīs zemes ir vienkāršs. Ja, kas kļūst sarežģīts, tad tas, visticamāk, ir cilvēku izdomāts.

Tiklīdz sāksiet vērtēt no skatu punkta “KĀ”, viss notiks pats par sevi. KĀPĒC ir meklēšanas ceļš un kā zināms, meklētājs tam arī ir meklētājs, lai meklētu- ne atrastu. Uzstādījums, KĀ darbina smadzenes un tās pats interesantākais arī bez mums spēj atrast risinājumu, līdzvērtīgi, kā visi orgāni mūsos, kurus nez kāpēc mēs necenšamies darbināt- plaušas elpo, sirds pukst, nieres vispār vells viņu zina, kā izskatās! Tāpat strādā arī smadzenes- iedod tām uzdevumu un tās atrisina. Tās nav jādarbina pareizā virzienā, nav jācenzē.

Ko es vēlos pateikt? Uzticēšanās sev arī ir risinājums, kā var izmainīt sākotnējo informāciju, savos rūpnīcas iestatījumos. Mūsos viss jau ir, tikai nevajag to visu cenzēt un kontrolēt, ļaujiet sev no sevis atpūsties. Un lampiņas nemirgos!

Atceramies, ka es vienmēr rakstu tikai, lai veicinātu domāšanu! Par sliktu tas nenāk nekad! Ja teksts neierezonēja, tas ar nekas, tā var būt, es piedodu :D