Augs neaug pats par sevi- tam ir sava sabiedrība un sava specifiska augšanas vieta, biotops. Redzot augu, varat būt droši, ka šajā vietā eksistē konkrēta mikrobioloģija, mitruma režīms, pazemes sēņu tīklojums, sakņu konkurence un augsnes struktūra. Īpaši svarīgi tas ir vietās, kur mežs, pļava vai to fragments ir “vecs” – tas nozīmē, ka cilvēks tur nav aktīvi iejaucies gadsimtiem. Šāda vieta ir kā dabīga mozaīka: izņemot vienu fragmentu, var traucēt visu sistēmu, kas veidojusies lēni, un jebkāda atjaunošanās notiks arī tikai lēni. Ja dabiskā līdzsvara izjaukšana notiek, mainās ne tikai dominējošie augi, bet arī augsnes īpašības un biotopa ritmi.

Pļavās bieži sastopamas mikroaudzes – augu kopas, kas aug nelielā laukumiņā un šķietami izskatās bagātīgas. Šie augi var būt spēcīgi, smaržīgi un sveķaini, bet tie ir piesaistīti konkrētam biotopam, piemēram, lokālam mitrumam vai īpatnējam augsnes sastāvam. Nogriežot šādus augus, tiek iznīcināta visa audze – tās vietā nekavējoties dominē citi augi, un dabīgā niša vairs neatjaunojas. Tā nav hipotēze – tas notiek klusi, bet neatgriezeniski.

Daba ir pilna ar jūtīgiem biotopu mezgliem – gravas ar specifiskiem ūdens režīmiem, smilšaini pauguri, pārmitras pļavas ar sūnām. Šajās vietās augi ieaug lēni, pielāgojoties konkrētajam stresam un vietas ritmam. Ja ievāc augus no šādām vietām, tiek apdraudēta visa audze – ūdens iztvaikošanas režīms mainās, augsnes struktūra tiek traucēta, un kopējā biotopa līdzsvars izjūk. Tas viss ietekmē ne tikai vienu augu, bet visu vietu un nākotnes audzes.

Vēl svarīgāk – dažu sugu sakņu atjaunošana ir tieši saistīta ar virszemes daļu platību. Ja noņem par daudz lapu un stublāju, saknes zaudē spēju uzņemt barības vielas, un augs iet bojā. Šīs izmaiņas notiek nemanāmi – neviens to neredz, bet nākamgad vieta vairs neatjaunojas. Savukārt, savvaļas augi bieži ir tik vērtīgi nevis paši par sevi, bet tāpēc, ka tie ieslēpti konkrētā kopienā – ar noteiktām sūnām, sēnēm un kaimiņu augiem. Noņemot vienu augu, izjaucam kopējo līdzsvaru, kas nodrošināja augam tā spēku un aktīvo vielu saturu, pie tam ietekmējām arī kaimiņus. Tāpēc ievākšana bieži prasa vēl lielāku uzmanību kā bioloģiski audzētam dārza augam.

Ko tas viss nozīmē praktiski? Darbība ar dabas velšu ievākšanu ir atbildība. Jūs esat atbildīgs par sekām, kuras var radīt vietējai ekosistēmai, par to, kur un kā dodaties un ko ievācat. Ja šo principu ievērojam, dabā ievākts augs nav tikai materiāls. Tas ir stāsts par vietu, par sistēmu un par mijiedarbību, kas saglabājas gadiem un paaudzēm.