Tad nu paturpināsim šo tēmu!

Ja mēs atgriežamies pagātnē pie otrā pasaules kara, tad vidēji kara mediķi vai feldšeri zināja ap 40-50 dažādu augu, kuri auga apvidū un ir izmantojami. Atšķirības parasti augu pārzināšanā veidojās, no vietas, kurā šis mediķis atradās. Galvenais iemesls, kāpēc šīs zināšanas veidojās bija tāpēc, ka ne vienmēr frontes līnijā bija sakārtota loģistika un pilnvērtīgi notika apgāde. Ja, zinām vēsturi, tad medicīnas trūkums visās jomās valdīja visā frontē, kādā pusē bija labāk ar to visu, kādā sliktāk. Bet parasti, zināšanas bija līdz 50 augiem, kurus varēja pielietot uzreiz, dažkārt arī veidot nelielus uzkrājumus, ja bija tāda iespēja.

Ja mēs atgriežamies vēl senākā pagātnē, kad ar medikamentiem bija viegli teikt problēmas vispār, tad kara mediķis zināja vidēji 50-100 dažādiem augiem, kurus arī aktīvi pielietoja. Zināšanas, protams, arī tiešā veidā saistījās ar reģionu, kurā šis mediķis atradās.

Eksperimenti ar augiem īsti nekādi nebija, bija konkrētas zināšanas, kuras vairāk balstījās uz pieredzi un tautas medicīnu, tās nebija zināšanas, ko šie mediķi ieguva profesionālā līmenī, mācoties par mediķiem. Pamatā šīs zināšanas tika iegūtas “brīvprātīgi - piespiedu” kārtā.

Primāri šie mediķi zināja augus, kuri nodrošina atsāpinošu efektu, asiņošanas mazinošu un brūču kopjošu efektu, pretiekaisuma un antiseptisku efektu, kā arī augus, kuri iedarbojas uz gremošanas traucējumiem. Citi augi, kara apstākļos nav pārāk nozīmīgi un to zināšana ir vairāk tikai kā ekstra. Kaut labi saprotam, ka no tiem augiem, kurus pārzināja šie mediķi varēja arī strādāt ar citām veselības problēmām.

Ir arī kara medicīnas pierakstos gadījuma rakstura notikumi, kur augus izmantoja citām vajadzībām- cingas ārstēšana, kā pret parazītu līdzekli, atkopšanās līdzekli pēc manipulācijām, kā nomierinošu līdzekli.

Vai šodienā, ārkārtas situācijā tas var būt aktuāli? Teikšu godīgi, gan jā, gan nē! Šodienā, mēs dzīvojam pavisam citos apstākļos un arī mūsu domāšana, attālums no dabas ir krasi mainījies. Bieži vairs neizprotam kā un kas strādā. Esam daudz vājāki, lai izdzīvotu pie dabas ar ierobežotu sasaisti ar civilizāciju.

Bet katrā gadījumā, jebkuras papildus zināšanas nenāks par sliktu, apgūt nepieciešams vienreiz un paliks tās uz visu mūžu.