Augi ir dinamiskas sistēmas. To ķīmiskais sastāvs mainās pēc diennakts ritma, augšanas fāzes un sezonas. Šie procesi ir saistīti ar auga fizioloģiju un fitohormoniem, kas regulē augšanas, ziedēšanas un rezerves vielu uzkrāšanās procesus.

Piemēram, daudzi alkaloīdi un flavonoīdi, uzkrājas tikai konkrētā augšanas fāzē. Lapu maksimālā vērtība bieži sakrīt ar aktīvo vielu maksimumu ziedēšanas sākumā, bet sakņu bagātība parasti pieaug pēc lapu atmiršanas vai ziemas periodā, kad augs uzkrāj vai jau ir uzkrājis rezerves. Tāpat dienas ritms ietekmē vielu koncentrāciju – daudzi antioksidanti un ēteriskās eļļas sasniedz maksimumu rīta stundās, kad fotosintēze ir aktīvākā.

Šī informācija nav tikai teorētiska: ja ievācat augu “nepareizajā” laikā, pat visskaistākās un veselīgākās lapas var saturēt mazāk aktīvo vielu vai daļu no tām degradēt. Tieši tāpēc pieredzējuši dabas velšu vācēji Latvijā ievāc konkrētas augu daļas noteiktā sezonā un konkrētā dienas laikā, nevis pēc nejaušības principa.

Vēl svarīgi atcerēties, ka augsnes kvalitāte, apkārtējā vide un ūdens pieejamība ietekmē augu ķīmisko sastāvu. Augi, kas aug tīrā vidē un nav pakļauti piesārņojumam, uzkrāj vairāk vērtīgo vielu.

Sapratne par auga fizioloģiju un dabisko ritmu ļauj ne tikai iegūt efektīvākus augus, bet arī saudzēt dabu – ievākt tikai vajadzīgo daudzumu un īstajā laikā.