Kāpēc var būt tāda situācija, ka ievācat vienu un to pašu augu, sēni vai ķērpi, kurš literatūrā aprakstīts, pieminētas spēcīgas īpašības, bet realitātē pēc savas pieredzes secināt, ka nav. Tas attiecas arī uz dabas velšu toksiskajām īpašībām- dažkārt, vienā pasaules vietā, biežāk sēnes, var būt ārkārtīgi indīgas, taču pie mums bīstamo vielu koncentrācija ir minimāla vai pat tuvu nullei.

Ir trīs ziloņi uz kuriem stāv šīs īpatnības. Ģenētika, stresa situācijas un vides/ ģeogrāfiskie apstākļi.

Vides vai ģeogrāfiskie apstākļi ir tiešā veidā saistīti ar augsnes, saules gaismas, mitruma un temperatūra tiešu ietekmi. Pat ja divi augi ir no vienas sugas. Viens aug saulē un otrs ēnā, vai ja augsnes sastāvs atšķiras, vielu koncentrācija būs atšķirīga.

Stress saistās vairāk ar to, ko nākas dabas veltei piedzīvot savā dzīves laikā- konkurence, bojājumi, sausums un citi tieši ietekmējoši faktori. Ja stress nav radījis auga bojāeju tas pielāgosies un kļūs izturīgāks, tas notiks caur aktīvo un specifisko vielu saražošanu.

Ģenētika ir jau daudz skaidrāka. Katrs augs ir ar savu unikālo “pieredzi”, kuru tas nodod caur sēklām saviem bērniem, bērnu bērniem un tā tālāk. Ar laiku veidojas augu grupas, kas ir pielāgojušās izdzīvošanai, vienkāršākos vai smagākos augšanas apstākļos. Ja, nepieciešams pielāgoties smagākiem apstākļiem, tad parasti tas atkal notiek ķīmiski. Auga saknēs, lapās un ziedos parādās spēcīgākas koncentrācijas vielas, kas nodrošina auga spēju izdzīvot.

Visi šie trīs faktori ir tie, kas tiešā veidā ietekmē augu vērtību, vērtīgo vielu koncentrāciju. Augi, sēnes, ķērpji- mēs visi pielāgojamies, tam kas ir ap mums- neesam statiski.

Šajā rakstā, es runāju tikai par vienā laikā ievāktām divām dabas veltēm. Iepriekš jau apskatījām, cik svarīgi ir ievērot laiku, lai augi saturētu maksimālo ārstniecisko vielu koncentrāciju.