Realitātē stāsts ir daudz garlaicīgāks. Cilvēkiem parazīti ir sastopami, bet vairumā gadījumu tie ir zināmi, vienkārši identificējami un labi saprotami organismi. Tie nav ne kosmiski, ne mistiski, ne paslēpušies “asinīs”, “smadzenēs” vai “enerģētiskajās ķermeņa zonās”, kā to bieži pasniedz sociālo tīklu “guru”. Ārsti un laboratorijas speciālisti ar šiem parazītiem strādā ikdienā, un diagnoze nenotiek ar intuīciju vai “sajūtu vēderā”, bet ar konkrētā analīzēm.

Taču paralēli šai racionālajai pasaulei izaugusi vesela industrija, kas dzīvo no cilvēku trauksmes un informācijas vakuuma, bieži slinkuma. Tā vairs nav tikai biškrēsliņa vai vērmeles tēja, kā tas bija pirms gadiem. Šodien tirgus ir pilns ar pulveriem, kokteiļiem, kapsulām, tinktūrām, “pretparazītu komplektiem”, septiņu vai trīsdesmit dienu “attīrīšanās” programmām, kur solījumi ir gandrīz pārdabiski. Jo haotiskāks tas produkts, jo vairāk tas atgādina “slepeno formulu”, kas it kā atrisinās visas problēmas, kuras cilvēks pats pat īsti nemāk definēt. Un bieži tas tiek pasniegts kā aš, gaismas un atklāsmju nesošs stāsts: “Tu pat nesaproti, cik daudz parazītu tev ir! Ķermenis tev signalizē.” Te gan neviens nepaskaidro, kāpēc šie “signāli” vienmēr sakrīt ar nogurumu, vēdera pūšanos, miega traucējumiem un citām vispārīgām sūdzībām, kas ir tik nespecifiskas, ka tās var piesiet gandrīz jebkam. Pat normālai ķermeņa funkcijai, reakcijai uz kādu konkrētu ikdienas dzīves parādību- pārtika, miega kvalitāte, darba slodze utt.

Psiholoģiskais mehānisms ir vienkāršs. Cilvēkam pasaka, ka viņam iekšā ir kaut kas bīstams, neredzams un kluss. Šī doma sakņojas dziļi izdzīvošanas instinktos. Tad viņam iedod risinājumu, kas šķiet vienkāršs, dabīgs, drošs- izdzer kursu, izdzen visu ārā, attīri organismu. Un cilvēks jūtas kā varonis, kas uzvarējis slēptu ienaidnieku. Tas ir stāsts ar sākumu, kulmināciju un atrisinājumu — psiholoģiski ļoti spēcīgs, un tāpēc arī tik ienesīgs.

Un tomēr patiesība ir skarbāka, bez laboratoriskas apstiprināšanas parazītu iznīcināšana ir tikai spēlēšanās ar iztēli. Parazītu ārstēšana medicīnā nenotiek profilaktiski, nenotiek “tāpat vien” un nenotiek pēc padoma Facebook komentāros. Tā notiek tad, kad cilvēkam ir reāli simptomi, un tie ir pietiekami specifiski, lai būtu jēga veikt izmeklēšanu. Tikai tad, kad analīzes uzrāda konkrētu organismu, ārsts izraksta tieši tam paredzētu preparātu. Nevis kokteili no 10 augiem un trim pulveriem, kas sola izdzīt “visu dzīvo”. Medicīnā viss ir ļoti vienkārši: diagnoze, terapija, kontrole. Nevienā brīdī nav vietas fantāzijām par “slepenajiem parazītiem”, kas it kā nereaģē uz laboratorijām, bet reaģē uz interneta kursiem.

Arī fitoterapija ir derīga, ja tā tiek izmantota reālas problēmas gadījumā. Un ir izpratne, kas tiek darīts. Mūsu senās receptes, kurās bija ilzītes, vērmeles, biškrēsliņi ir reāli strādājoši līdzekļi, ja tiem ir uz ko strādāt.

Tieši šeit arī atklājas lielākā problēma, nevis tas, ka cilvēki interesējas par veselību, bet tas, ka viņiem tiek iestāstīts, ka viņu ķermenis ir bīstama, svešu radību pilna teritorija, kuru var “attīrīt” tikai ar konkrētu produktu līniju. Un tas rada ne tikai nevajadzīgus izdevumus, bet bieži arī pārslodzi organismam, jo daudzi “pretparazītu” kursi balstās uz agresīvām augu devām, kuras rada kairinājumu aknām, zarnām, vai ietekmē mikrobiomu — visu to, kas reāli atbild par veselīgu gremošanu un imunitāti.

Kad cilvēks beidzot nonāk pie ārsta un veic analīzes, ļoti bieži izrādās, ka nekādu parazītu nav. Un tad rodas vilšanās, ka laboratorija “neko neredz”, bet “kurss strādāja”. Patiesībā strādā placebo, pašsajūtas viļņi un psiholoģiskais atvieglojums, kas rodas tad, kad cilvēks tic, ka ir atrisinājis problēmu.

Stāsts par parazītiem nav stāsts par tārpiem. Tas ir stāsts par bailēm, kas kļuvušas par biznesu. Par to, ka cilvēki meklē vienkāršu vaininieku savām neskaidrajām veselības problēmām. Un par to, ka, lai kāds šīs bailes monetizētu, pietiek ar vienu frāzi — “varbūt tev ir parazīti”.

Taču patiesais risinājums nav ne mistisks, ne sens, ne slēpts. Tas ir precīzs, mērķēts un pārbaudāms, ja ir aizdomas, veic analīzes. Ja ir diagnoze, ārstē. Ja nav tad liecies mierā. Patiesība vienmēr ir vienkāršāka nekā mārketinga radītās šausmas.