Šīs shēmas izmanto NLP paņēmienus, uzsver “ekskluzivitāti”, “personalizētu pieeju” un spiedienu uz līdzdalību. Grupu darbi, atkārtoti vingrinājumi, video liecības, “panākumu stāsti”- viss tiek pasniegts kā pierādījums efektivitātei. Cilvēks sāk ticēt, ka izmaiņas notiek, bet lielākoties tas ir emocionāls efekts, nevis fizioloģiska vai garīga transformācija. Tas ir līdzīgi kā reklāma, kas pārdod sapni, nevis produktu.

Cilvēki tiek iedvesmoti, motivēti un reizēm pat izkropļoti, izmantojot baiļu, vainas un cerības sajaukumu. Tie, kas vēlas īstus rezultātus, ātri saprot, ka ārējais spiediens un rituāli neārstē patieso problēmu. Tas tikai rada atkarību no procesa, pat ja nekā būtiski nemainās. Tas ir teātris, kurā galvenais aktieris ir pats cilvēks, bet režisors slēpjas aiz emocionāli pārliecinoša scenārija.

Ironija ir tāda, ka jo vairāk cilvēks cenšas “sevi attīrīt” vai “apgūt programmu”, jo vairāk viņš pakļaujas ārējai kontrolei, nevis patiesai izvēlei. Šīs shēmas māca ticēt procesam, nevis domāt kritiski. Tas ir universāls modelis: emocionāla manipulācija, atkārtotas instrukcijas, rituāli, spiediens uz iesaisti, salīdzināšana ar citiem- visi elementi, kas pazīstami no tīkla mārketinga, ezoreliģijas kursiem un citām pseido-izglītības vai veselības sistēmām.

Patiesa brīvība un progress rodas tikai tad, kad cilvēks spēj atkāpties, analizēt mehānismus un izvēlēties darbības pēc savas patiesās vajadzības, nevis pēc ilūzijas, ko nodrošina grupas dinamika un manipulācijas. Šis ir brīdis, kad ir jāatceras- rituāli, programma un radošs teātris var būt aizraujoši, bet tie nekad neaizvietos patiesu izpratni par sevi un savu veselību.