Ir jēga?
Nav noslēpums, ka
cilvēkā iezogas neticība, attiecībā, pret ārstniecisko velšu izmantošanu, lai
sakārtotu savu ķermeni! Protams, šaubīties vispār ir veselīgi, jo tas liek kaut
kur nonākt un kaut kādā veidā sevi attīstīt! Taču vai kādreiz esam aizdomājušies,
kāpēc mūsos rodas šīs šaubas? Tad šajā rakstā to arī pašķetināsim!
Viens no galvenajiem
iemesliem ir mūsu audzināšana! Un tā pat nav konkrēti mūsu vecāku vaina vai
kādas konkrētas personas. Tas vienkārši ir bijis tāds laika posms, kad visa šī
kultūra tika noliegta un ar to varēja nodarboties vien pagrīdē. Attiecīgi,
netika iemācīta mūsu vecākiem, mūsu vecāki nespēja to iemācīt arī mums! Taču
mūsu vecākiem tika iemācīta cita realitātes uztvere, tieši caur medicīnu un
tāpēc šodienā, varam redzēt situācijas, kad pieaudzis cilvēks, savu dzīvību,
veselību un labsajūtu uztic ārstam, kurš ne vienmēr ir godprātīgs un rīcība
pamatota ar nodomu palīdzēt. Attiecīgi, cilvēks lieto medikamentus, nereti
jūtas vēl sliktāk, taču turpina lietot, jo ārsts tā teica! Savdabīga autoritāšu
sistēma. Ticu, ka agrāk tas bija svarīgi- šī savstarpējā uzticība un
realizācija, pie tam vēl, ka viss piederēja valstij- arī zāļu ražotnes un
neviena no tām nesubsidēja ārstus, lai tie palielinātu konkrētu medikamentu
apriti.
Varētu, jau visu
novelt uz medicīnu, taču nē, ir arī mūsu pašu vaina tajā visā! Medicīnas
attīstības iespaidā mēs esam izlaidušies un pie ārsta ierodamies, jau tai mirklī,
kad mūsu ķermenis ir ārkārtas stāvoklī. Šajā gadījumā, vēršoties pie
ārstnieciskajām dabas veltēm, ko ietekmēt ir samērā grūti, jo tās strādā dzīves
veida versijā, nedz akūtu stāvokļu novēršanai. Protams, ka var novērst arī
akūtus stāvokļus, bet ne vienmēr cilvēks tam ir gatavs! Ātrāk atmet ar roku un
nospriež, ka dabas veltes ir tāda niekošanās vien! Šo rindkopu var pateikt arī
vienkāršāk- cilvēks ir slinks!
Ir arī svarīgs
faktors, par dabas velšu kvalitāti! Kas nez kāpēc, šodien nav nemaz tik
svarīgi. Tiek runāts par dažādu velšu iedarbību, kādu labumu tās sniedz cilvēka
organismam. Taču vairums aizmirst, par pareizas ievākšanas, apstrādes un
lietošanas principu! Dabas velte ir dažādu vielu komplekss, daļa ir zināma un
to noteikuši speciālisti laboratorijās. Ir pat zināms, kuras vielas tieši uz ko
iedarbojas un tās pat atdarinātas un ievietotas medikamentos. Bieži,
nestrādājošos medikamentos, jo visa pamatbūtība ir tieši tajos kompleksos, kad
ir daudz vielu un tās savstarpēji sadarbojoties rada efektu- farmakoloģijā
vairāk akcentu liek uz tieši aktīvajām vielām un to izmantošanu koncentrētā
veidā. Principā, tas būtu tāpat, kā cilvēkam ir kājas, rokas, galva u.t.t. un
šis kopējais organisms ir efektīvs- sadalot organismu daļās efektivitātes
nebūs!
Tieši tāpēc ir
vesela jūra dažādu rakstu un informācijas, kā un ko ievākt, kad to darīt, ko
tālāk ar visu ievākto darīt, cik lielas temperatūras, laiks, uzglabāšana,
tālāka izmantošana! Tie visi ir ļoti svarīgi faktori, lai dabas veltes būtu
efektīvas un spētu palīdzēt organismam!
Protams, var
rasties iespaids, ka daudzus gadus veltu šī projekta ietvaros strādājot ar
dažādām dabas veltēm un man patīk radīt sev problēmas, padarot visu procedūru
iespējami sarežģītu. Negulēt, raugoties kā norit eksperiments, testēt gala
iznākumu u.t.t. Tikai tāpēc, ka tas man tāds fetišs!
Īstenībā viss ir
daudz vienkāršāk, tas viss tiek darīts tāpēc, lai katra dabas velte atbilstu
savai funkcijai cilvēku dzīvē! Man ir tāda uztvere: “Vai nu dari ideāli, vai
nedari nemaz!” Te lieti iederas tēma par priežu čiekuru sīrupiem, kad priedēm
tiek aplauzti čiekuri un rezultātā kilogramiem čiekuri tiek sadedzināti cukurā.
Iegūstot cukura un kanifolijas maisījumu. Es arī saprotu, ka ne viss dabā ir
paredzēts, lai to izmantotu cilvēks, taču ja izmanto, tad vismaz adekvāti- lai
daba netiktu ietekmēta tāpat vien!
Biežākie mīti ar
ko nākas arī saskarties ir ieteikumi lietot svaigu, ka neesot nekā labāka par
to! Ir daudz dabas velšu, kuru iedarbība cilvēkam ir vērtīga tieši pēc
apstrādes, piemēram, pilnīgi visas ēdamās un ārstnieciskās sēnes, kuru šūnu
konstrukcijās ir sēņu hitīns un ne tikai! Ir tāda sēne kā sarkanā mušmire, kurā
ir atrodama ibotēnskābe, no tās var atbrīvoties tikai apstrādes procesā.
Atgriežoties pie tā
vai ir jēgas lietot dabas veltes?! Tās ir jēga lietot, ja mēs sākam pret tām
adekvāti izturēties un nenodarbojamies ar muļķībām. Darbs ar dabas veltēm ir
zināšanas, zināšanas un vēlreiz zināšanas, tāpēc tik pat reizes es varu
pieminēt vārdu mācīšanās!
Šodien ir mode
visu nogrūst uz izjūtām un vadīties pēc tām. Tas nav tikai ar dabas veltēm! Ir
daudzas tēmas, kur cilvēks nevēlas sevi izglītot, jo tas ir grūti, tad sāk
sirgt ar pašiedvestu šizofrēniju. Attaisnot savu nezināšanu. Protams, izjūtas
ir svarīga sastāvdaļa, jo esam cilvēki, bet ir jābūt zināšanām. Ir jābūt
pieredzei un jāmācās citu pieredze un tikai tad kas sāks arī izdoties.
Mēs neesam mūsu senči,
mēs nedzīvojam no ķīmijas brīvā zemē, mēs neēdam tīru pārtiku, kurā ir tikai
dabīgie toksīni. Ja, būtu laika mašīna un varētu šurp atvest cilvēku no 300
gadus senas pagātnes, viņš visdrīzāk mirtu smagās mokās tuvāko dienu laikā- ne
tikai no baktērijām, vīrusiem, bet arī no smago metālu koncentrācijas vidē,
gaisa kvalitātes, pie tam ēst tam šeit nebūtu ko vispār, jo visdrīzāk saindētos
ar jeb kuru pārtikas vienību. Tāpēc mēs nevaram sevi salīdzināt ar senčiem, mēs
dzīvojam pavisam savādākā vidē un mums ir pavisam citas īpatnības. Tāpat arī
par to, ka mūsu senči bija ievērojami zinošāki ir muļķības, viņi balstījās uz
zināšanām, kuras nodeva no paaudzes paaudzē un tiešo pieredzi, kad kāds
izdomāja notestēt kādu augu, kurš izrādījās indīgs. Senie pieraksti, kuros
norādīts, kam labāk nelietot tādu vai tādu dabas velti, nebalstījās uz
laboratorijas pētījumiem, bet gan uz praksi!
Dabas veltes ir
jēga lietot, ja apzinaties to būtību, esat gatavi mācīties un apgūt dažādus,
praktiskus smalkumus! Jums būs grūti, taču saviem bērniem iemācīsiet jau viegli
un viņi saviem bērniem to jau parādīs, kā dzīves veidu.
Un, protams, ir
jēgas lietot, jo tas ir modīgi, tikai pirms lietošanas par to vajag paziņot
sociālajiem portāliem! Pēc fotogrāfijas var arī izmest!
Ko es vēlos ar to
visu teikt? Neko jaunu! Tikai to, ka dabas velšu tēma arī ir vesela zinātne,
tikai tai nav šobrīd, neviena zinātniskā institūta, kas to pasniegtu kā
zinātni. Tā ir tāda tautas zinātne, kur pa kripatai ņem no vēstures, bioloģijas,
ķīmijas, nedaudz no medicīnas, anatomijas un citām nozarēm un būvē kopējo ainu.
Kā rezultātā veidojas jaunas zināšanas, nu tās labi aizmirstās vecās un tiek
iegūti spēcīgi līdzekļi veselības uzturēšanai.
Rezumējot: “Cik
daudz sevis Tu ieliksi, tik daudz pretī Tu saņemsi!”