Ziemas saulstāvji
Ar šodienas 12.20 21.12.2020 sākas Ziemas saulstāvji, tieši pēc Saulītes iestājas ziema. Tas ko mēs svinam vēlāk un dēvējam par ziemassvētkiem un jauno gadu, tie nav mūsu svētki un mūsu tauta tos izsenis nav svinējusi. Tikai ar mirkli, kad mums ieviesa kristietību, taču sirdī pagāni mēs esam bijuši vienmēr. Pagāns, nenozīmē, neticīgs, taču savādāk domājošs, piemēram, es nepiederu nevienai no ticībām un esmu pagāns, tāpat kā man pagāni ir visi, kas pieder dažādām reliģijām.
Princips ir pavisam vienkāršs, 24. datumā ir Ziemassvētku vakars (gaidīšana), tālāk 25. datumā ir paši Ziemassvētki (dzimšana) un tad pēc 7 dienām ir jaunais gads. Ir kāda tauta, kurā ir pieņemts veikt zēnu apgraizīšanu pēc 7 dienām un 8 apsveikt ar jauna Dieva ierašanos! Un tā nav mūsu kultūra, nav mūsu svētki.
Mūsu svētki ir šodien, kad Saule uz pāris dienām apstāsies, saglabājot dienas un nakts garumu nemainīgu un tad ik dienas mēs dosimies pretī gaismai. Saulīte būs uzvarējusi to melno kuili un pamazām, caur Saulgriežiem mēs atgriezīsimies pie gaismas.
Zinu, zinu, ka latvju dainās nav Saulstāvju, ir tikai Saulgrieži. Saulstāvju vārds, visdrīzāk, ir atceļojis no slāvu kultūras un tas apzīmē mirkli, kad Saulīte apstājas uz mirkli un tad dodas tālāk. Saulgrieži ir tas mirklis, kad Saulīte nestājas. Saulstāvji mums ir Ziemā un Vasarā! Saulgrieži Rudenī un Pavasarī! Un nē, tie nav tie svētki, kurus svinam pēc baznīcas kalendāra!
Ar ko īpaši ir Ziemas saulstāvji dabā! Šobrīd, daļā pasaules daba aiziet miera režīmā! Šis miera režīms ir lai daba varētu atpūsties un atpūsties varētu arī mēs! Ir viss jau ievākts un sagatavots, līdz pirmajiem atkušņiem un pirmajiem, siltajiem saules stariem!
Šis skaistais mirklis ir mirklis, kurā mēs vairs neskrienam dabā, lai pastiprināti ko ievāktu, bet jau dodamies garākās pastaigās, baudot, priecājoties un vērojot. Varam uz mežu arī paņemt līdzi pāris kilogramu burkānu, kāpostu vai ko citu esam izaudzējuši sezonas laikā. Un spējam padalīties ar saviem draugiem mežā!
Tajā pat nav nekādas būtiskas nozīmes, mēs maz ko ietekmēsim, aizvedot uz mežu dārzeņus vai kādu maisu ar sēklām, kuras palīdzēs pārtikt putniem. Tas drīzāk ir mūsu attieksmes jautājums pret apkārt esošo, īpaši ja to ierādām saviem bērniem- ka mēs šeit neesam vieni un mēs ne tuvu neesam īpašā statusā un kaut kādi nozīmīgāki.
Šis laiks ir burvīgs ar to, ka tas ir miera periods dabā un tādam tam ir jākļūst arī mūsu sirdīs! Šajā laikā mēs mazāk dodamies dabā, lai ko ievāktu un iegūtu, šobrīd, mēs dodamies baudīt, ja varam aizvedam no sevis ko. Ja nevaram, tad paņemam termosu ar siltu tēju vai kafiju, kas nu kuram tīkams, sasmērējam maizītes un ņemam līdzi savus bērnus, mammas, tētus, opīšus un omītes, kā arī dzīves biedrus un dodamies pie dabas vienkārši atpūsties.
Aktīvā sezona ir beigusies! Pievēršamies sev un saviem tuvajiem! Visiem skaistu šo ikgadējo, skaisto dabas sniegto mirkli! Aizdomāties, piedomāt un sirdī silti, jo silti smaidīt!