Kamdēļ neizdodas?
Kā gan nākas, ka citam tā lieta iet, citam nē? Tā ir sava veida dīvainība, ko cilvēks nevar izprast! Recepte zināma, darbs zināms, bet galā nekas prātīgs nepadodas, šā vai tā! Kāpēc, tā notiek?
Šāda lieta nav necik reta. Savas darbošanās laikā, es to redzu ik dienas. Un tad, nu cilvēks nāk un prasa, kas ne tā!? Samulsis un aizdomu pilns, ka es daru ko citu, kā stāstu. Man noteikti ir jābūt kādai blēdībai, par kuru nevienam neteicu ne vārda. Un, lai vai kā es rokas plātītu un taisnotos savā meistarībā, ticības atnācējs nerodas.
Tā nu sēžot, savā, nevienam nezināmā vietā, uz kāda nogāzta koka prātoju- kas gan citādāks, kā daru es un kā stāstu es? Kura ir tā slepenā sastāvdaļa!
Un, tas jau nebūtu es, ja neizdomātu ar!
Līdzīgi, kā sieviete stāv pie plīts un gatavo savai saimei maltīti un ja to dara bez mīlestības, aiz pienākuma sajūtas, nekas prātīgs tur nesanāk. Pat ja ir ēdams, labuma tajā visā maz.
Tāpat ir ar dabas velšu pasauli. Taujājot cilvēkam, ko un kā gatavo, kāpēc ar to visu nodarbojas, kas šim darbam ir pamatā- es dzirdu atbildi uz taujātāja sākotnējo jautājumu! Cilvēks pats atbild, kāpēc tam nekas neizdodas!
Kā ik viens darbs, arī darbs ar dabas veltēm pieprasa no cilvēka visu. Tas ir dzīves veids, tas ir domāšanas veids, tas ir uztveres veids un tikai tad, tikai tad cilvēks spēj radīt, ko tiešām efektīvu un darbojošos!
Dažkārt, var šķist, ka pietiek ar zinātniskām zināšanām un tās spēs nest atbildes uz efektīvu līdzekļu radīšanu. Diemžēl, nē! Nāksies kļūt viedam, ne zinošam!
Viss ir vienkārši, ir jākļūst viedam un jāspēj noteikt skaidri savu nodomu. Ja nodoms ir greizs, tad tāds būs arī rezultāts!
Pirms sāc, apsēdies un padomā, vienkārši, padomā- ieklausies un sadzirdi, ko patiesībā Tu domā!