Indīgo sēņu ēšanas kultūra
Agrāk cilvēki meklēja iespēju, kā atšķirt indīgās sēnes no neindīgajām! Un, protams, te neizpalikt bez dažādiem tautas mītiem, ka sēnes jāvāra kopā ar sudraba karotīti vai sīpolu un ja karotīte melnē vai sīpols zilē tad sēnes esot indīgas un vēl visādi brīnumi. Kuri, protams, bija tālu no patiesības!
Šodienā, cilvēki aiz garlaicības meklē jaunas iespējas! Lai arī zinātne ir noteikusi vairāku sēņu toksiskumu un pat mehānismus, kā tie ietekmē organismu, cilvēkiem tas neinteresē un tie pieturas pie dažkārt, pat vairāku simtu gadu vecas informācijas, kad konkrētās sēnes lietoja uzturā.
Šobrīd aktuālas ir parastās bisītes, mazliet savu aktualitāti zaudē kailās mietenes, cilvēki beidzot ir uztvēruši, ka tās ir bīstamas un priekšā vēl mums ir cūcenes, ar savām mutagēnām īpašībām! Un tad parādās jaunas ēšanas tradīcijas, sarkanās un brūnās mušmires, un pateicoties tam, ka parādās arī panteru mušmiru mikrodozings, tad arī uz tām pamazām sāk parādīties mode!
Protams, mums viss vēl ir priekšā, ir tik daudz sēņu, kuras vēl var ēst un ar kurām vēl var perspektīvā saindēties. Vienīgais prieks, ka cilvēkos vēl aiz vien ir bijība pret lielu daļu no sēnēm un tām vienkārši paiet garām!
Svarīgi ir pasargāt sevi un saprast, ka zinātnieki, kuri pēta sēnēs esošos toksīnus, indes un citas bīstamās vielas nenodarbojas ar sēņu atņemšanu cilvēkiem, bet šīs darbs, galvenokārt, saistās ar jaunu preparātu izstrādi! Preparāti, ar kuriem glābt cilvēkus pēc konkrētās vielas uzņemšanas, kā arī daudzas indes labi iedarbojas uz cilvēku veselību, ja tās tiek pareizi pielietotas.
Dodoties uz mežu ievāciet tikai tās sēnes par kurām esat pārliecināti un tās viennozīmīgi atpazīstat. Ko der pieminēt, ka biežākā saindēšanās ar sēnēm ir vērojama ne iesācēju vidū un ne arī profesionāļu vidū, bet gan to, kuru pārliecība nesakrīt ar zināšanām. Viņi vienkārši jūtas profesionāli! Lielākā bēda ir tajā, ka tieši šie cilvēki ir tie kuri pavelk sev līdzi arī daudzus iesācējus, iemācot, ka var ievākt arī indīgās sēnes.
Dodoties uz mežu ar kādu sēņu pazinēju, vienmēr, pārliecinieties par ievāktajām sēnēm! Atbrauciet mājās un atrodiet vai tā atbilst sugai un cik droša tā ir lietošanā, lai zināt, ar kādām sekām saskarsieties. Visiem ir pieejams internets un grāmatas, tāpēc šodien vairs nav problēmas noteikt sēņu atbilstību. Tāpat, ja nespējat atrast savu ievākto sēni, ne pēc ieteicēja nosaukuma, ne citiem, tad der aizdomāties vai labas ēdamas sēnes nav aprakstītas informācijas avotos bieži! Ja Jūsu ielasītā ir tā, kura nav aprakstīta, tad vajag padomāt, kāpēc?
Nekad neuzticieties cilvēkiem, nekad, kuram ir šī dīvainā pataloģija un viņš argumentē savu viedokli šādi: “Mana vecmamma ēda un nodzīvoja līdz sirmam vecumam!”, “Es ēdu visu mūžu un dzīvs vēl esmu!” un tam līdzīgas frāzes! Tas ir pirmais solis, lai taptu par vienu no statistikas vienībām, kuri ir saindējušies, neatgriezeniski sabojājuši savus iekšējos orgānus vai pat sasnieguši nirvānu (letālu iznākumu).
Vienmēr uzdodiet sev jautājumu par to, kāds ir iemesls ēst izvēlēto sēni? Neviena no pie mums sastopamajām, bīstamajām sēnēm nav ar unikālu garšas kvalitāti. Un te pat nav pamatojams, ka tās ir vērts ēst ārkārtas un bada apstākļos. No jeb kura izdzīvošanas meistara Jūs dzirdēsiet, ka nedrīkst lietot uzturā neko, kas pat šķietami var raisīt saindēšanos- tas palielina iespējamo bojāeju par vismaz 80%. Papildus tam, nevarētu teikt, ka šīs bīstamās sēnes ir ļoti barojošas, piemēram, bisītes ir, ja nemaldos, apveltītas ar vidēji 30kcal uz 100gr. Pieaugušam cilvēkam, ap saviem 500-600gr bisīšu sākas pastiprināti draudi uz letālu iznākumu! Labāk aš, kādu čiekuru apēst- būs barojošāks!
Sākot jau ar Vasaras saulgriežiem, mežā parādās dažādas vērtīgas ēdamas sēnes, kuru augļķermeņus tiešām ir vērts ievākt, to lielisko garšu īpašību dēļ! Tāpat, arī ja nevar noturēties un jau pavasarī gribas sēnes, tad ir arī neindīgas šīs gumijveidīgās sēnes- Austrijas agrene, lāčpurni, ķēvpupi.
Kāpēc par to ir vērts vispār runāt? Indīgo sēņu lietošana uzturā neatmaksājas pilnīgi nekad! Pat ja arī neizjutīsiet smagu saindēšanos uzreiz, sēnēs esošās vielas var Jūsu veselību ietekmēt arī nākotnē! Piemēram, pameklējot vairāk par kailo mieteni, atradīsiet, ka tajā esošās vielas cilvēka organismā uzkrājas un nostrādā mirklī, kad sakrājušās pietiekami daudz! Un iespējams, tas pietiekami daudz ir tieši šī porcija, kuru taisāties apēst.
Kas saistās ar mušmirēm? Tagad visur valda ieteikumi, ka tās var lietot iekšķīgi un tās ir panaceja pret jeb kurām veselības problēmām. Tās vārot var atindēt- pamatojumu tam nezinu, tas laikam vairāk šovam, parādīt, ka esi baigi “spicais” sēņotājs. Žāvē ēšanai sarkanās, brūnās un vēl tizlākā versijā panteras, kuras pēc tam grauž un “ārstējās”. Ir jāsaprot, ka jeb kurām zālēm ir arī blaknes, jeb kuras zāles ietekmē arī organismu, ja tās tiek lietotas nepamatoti. Visur par mušmirēm stāsta tikai to, ka tās ir labas, taču neviens nestāsta par to ietekmi uz smadzeņu šūnām. Arī ar mušmirēm var iedzīvoties tādā stāvoklī, kurš būs tuvu līdzīgs alkoholiķu oligofrēnijai (plānprātībai).
Lūdzu, domājiet ar galvu. Un ja tomēr Jums ir svarīgi ēst indīgās sēnes, tad laipni gaidīti statistikā.