Gribu mācīties
Nereti nākas dzirdēt šādu apgalvojumu. Bet varu uzreiz pateikt, reāli no 100 cilvēkiem, 5 reāli arī kaut ko darīs. Tāpēc, te laikam ir jābūt kaut kādam iekšējam aicinājumam, jo avantūra vēl tā. Arods prasīs daudz laika, jo neviens neapmācīs, skola nebūs un ja būs tad no oficiālās medicīnas puses. Protams, var mācīties par auto mehāniķi, galdnieku skolā, tikai rezultāts būs neparedzams. Papildus tam, ar šīm zināšanām turīgs nekļūsiet un pieprasīts darba tirgū arī nē. Bet, ja tas neattur, un tik un tā ir iekšā aicinājums nodarboties ar dabas veltēm, tad turpinām!
Tā tad, kas ir nepieciešams, lai vispār sāktu apgūt dabas velšu tēmu? Sākt vajag ar nodomu! Atbildiet sev, kam tas Jums ir vajadzīgs. Ja, pirmā iedoma ir, ka varēsiet kādu glābt, tad pasēdiet, nomierinieties. Visticamāk, Jums ir kāda problēma un ir jārisina to, ne jānodarbojas ar blakus lietām. Bet, ja ir vēlme izzināt, saprast, izpētīt- tad vairs jau nekas Jūs neglābs, esat jau nolemti, aiziet šajā tēmā!
Pirmais, ar ko vajag sākt, ir ar reālu praksi! Nemeklējiet nekādus skolotājus, tusiņus un visādi citādi bezjēdzīgus pasākumus. Ja, bez tā nevarat, iespējams, Jums vienkārši gribas sabiedrību. Paņemiet grāmatu vai internetu, vai grāmatu internetā līdzi uz pļavu vai mežu. Sastopoties tur ar konkrētām dabas veltēm sāciet tās pētīt. AGFonds arī ir maksimāli pielāgots tam, lai varētu tiešsaistē meklēt sev nepieciešamo! Un uz vietas noskaidrot, konkrētās dabas veltes īpašības. Tāpat varat izmantot, kādu augu/ sēņu noteicēju telefonā, lai uzzinātu, ko esat atraduši un tad meklēt informāciju vai konkrētā dabas velte Jums ir interesanta, tālākai izpētei, ievākšanai un apstrādei.
Sākumā, vāksiet daudz un visu ko, bet tas pāries, par to varat būt droši. Kad būsiet visu apstrādājuši un vienu gadu nodzērušies un noēdušies līki ar dabas veltēm, tad nākamajā jau dažas puķītes pļavā un dažas sēnītes mežā atstāsiet. Un tā tas turpināsies katru gadu, līdz izkristalizēsies konkrētas dabas veltes, kuras ievācat un kurām vienkārši dodaties garām. Izņēmuma kārtā, atgriežaties pie tām, tikai kāda eksperimenta realizācijai. Piemēram, izlasījāt jaunākos pētījumus un atkal gribas pārbaudīt vai tiešām ir tāds efekts, vai tomēr nav. Bet viss šis ceļš ir nepieciešams, jo tikai tādā veidā labi atpazīsiet, kas ir kas.
Daudzi izvēlas sēdēt mājās un lasīt dažādas grāmatas, bet no tā jēga būs tiešām maza, jo nav tā praktiskā komponente. No teorijas viedokļa būsiet zinoši, bet nebūs praktiskā pielietojuma šīm zināšanām. Tāpēc sāciet no otra gala. Ejiet dabā un tikai tad meklējiet konkrētu informāciju, par to, kas nepieciešams- stimuls būs lielāks un pamatotāks. Attiecīgi arī atmiņā saglabāsies labāk, jo būs ne tikai teorija, bet nostrādās arī redzētais, pasmaržotais, pagaršotais un pataustītais. Lielāka notikumu saite.
Un, lai cik skarbi tas arī nebūtu, tas arī ir vienīgais, kādā veidā ko varat iemācīties! Vienkārši prakse un nekas vairāk. Prakses laikā radīsies jautājumi, radīsies atbildes, veidosies pieredze. Un nepaies ne desmit gadi un jau zināsiet daudz vairāk, kā sākotnēji cerējāt.
Un nebaidieties kļūdīties strādājot ar dabu! Veiksmīgākie cilvēki ir ne tie akadēmiski gudrākie, bet gan enerģētiskākie. Kuri mēģina, kļūdās, labo savas kļūdas un mēģina atkal un atkal.