Murķeļi vai bisītes?
Pavisam drīz mums sāksies pavasara sēņu laiks, tad es
iedomājos, kā gan, lai es Jūs izdzenu uz mežu pastaigāties. Vai gan iesi, ja es
pretī neko nepiedāvāšu? Tad, nu izlēmu piedāvāt ar!
Pavasaris mums ir bisīšu un murķeļu laiks! Bet, tās tak ir
indīgas sēnes un ar tām var saindēties. Parunāsim par niansēm.
Kur meklēt murķeļus un bisītes?
Murķeļi ir gaismas un mitruma mīlošas sēnes. Tām ļoti patīk
lapu koku audzes, piemēram, liepu audzes, upju krastu zonās, grāvju malās, ceļu
un taciņu malās. Tikai der zināt, ka murķeļi, tā bisītes viegli mēdz ieaugt vietās, kur to nav bijis un tik pat
viegli tās no turienes bēg- vienu gadu atrodot audzes, nav garantēts, ka
nākamgad tur būs šī sēnīte.
Visi murķeli ir ēdami bez iepriekšējas sagatavošanas! Kas
tad pie mums Latvijā ir sastopams: parastais lāčpurns, smailais lāčpurns, zvana
lāčpurns, augstais lāčpurns- šīs ir samērā reti sastopamas, visbiežāk mēs
sastapsim parasto ķēvpupu.
Lielākas problēmas mums sagādā tādas sēnes, kā bisītes, jo daļā
no tām ir sastopama tāda viela, kā diamīds, inde, kura pieskaitāma hidrozīnu
grupai.
Bisītes mīl augt dažādās vietās. Ēdamā (bez iepriekšējas sagatavošanas), dižā bisīte, visbiežāk, ir sastopama blakus pūstošiem, nokritušiem bērziem. Savukārt,
potenciāli bīstamā parastā bisīte aug smilšainas vietās, priežu audzēs un
vietās, kur iepriekš, kas dedzis.
Kā jau noskaidrojām visi murķeli ir ēdami. Un tos nav
nepieciešams pirms tam vārīt un novārījumu noliet. Tas pats attiecas arī uz
ķēpvpupiem, jo būtībā tas, tas pats murķelis vien ir, tikai uz garāku kātu.
Ar bisītēm viss ir sarežģītāk, kā jau iepriekš minēju,
dažādās tās sugas pārstāvjos ir atrodams diamīds, tā ir inde, kuru izmanto
dažādu insekticīdu ražošanā un to izmanto arī raķešu degvielā.
Ja, ir sanācis apēst indīgo bisīti, tad inde organismā pārvērtīsies
monometilhidrazīnā- spēcīgākā hemolītiskā inde, kura iedarbojas iznīcinoši uz asinīm.
Nāvējoša deva pieaugušam cilvēkam ir sākot no 400gr- 1kg parastās bisītes.
Starp bisītēm ir arī sēnes, kuras var droši ēst, tās iepriekš
neapstrādājot- piemēram dižā bisīte. Bet, ja tomēr Jums nav mikologa pieredzes,
tad visas bisītes vāram vismaz 10 minūtes un novārījumu nolejam. Inde vārot
neizjūk, bet pilnībā nonāk novārījumā (savienojas ar ūdeni). Pēc novārījuma
noliešanas, sēnes nomazgājam tekošā ūdenī. Un viss, esam ieguvuši labu ēdamu
sēni.
No mediķu viedokļa, iesaka novārīt gan ne pie kā vainīgos murķeļus, gan
bisītes- jo cilvēkiem patīk šīs abas sēnes savā starpā jaukt.
Kā atšķirt?
Ielikšu divus attēlus, apskatitet tos un pamanīsiet galveno murķeļu un bisīšu atšķirību!
Šis ir murķēlis- pievēršam uzmanību cepurītei!
Un šī ir bisīte- pievēršam atkal uzmanību cepurītei!
Un tagad, pats jautrākais, trebolo, sēnes ik gadu parādās vienā laikā (+-10 dienu robežās), neatkarīgi vai laukā ir jāiet peldkostīmos vai biezā virsjakā! Ķeram mirkli!
Protams, ievācot jeb kuras sēnes ir jābūt pārliecībai par piederību tās sugai- ja neesam droši, vai ievācām murķeļus vai bisītes- atceramies par vārīšanu!