Ekonomiskā specoperācija
Šoreiz parunāsim par naudiņu. Jā, mēs neesam ekonomikas lapa, bet tas kas notiek šobrīd pasaulē skars arī ik vienu no mums. Es domāju, tā ekonomiskā specoperācija, lai izglābtu Krieviju!
Kādā veidā tas mūs varētu ietekmēt, tīri ekonomiskā ziņā? Saprotams, ka mainās izejvielu tirgus. Pirmais, jau ko mēs visi jūtam ir degvielas tirgus, tāpat būs arī gāzes tirgus, metāla izejvielas, ogles, dažādi ķīmijas elementi u.t.t. Būtībā, Krievija ir tāds liels derīgo izrakteņu poligons, kurš rada daudz dažādu vērtīgu izejvielu, šodienas pasaulei.
Pasaule ir globalizēta un jeb kurš process, notiek sadarbojoties savā starpā visdažādākajām valstīm. Praktiski, jeb kas, kas tiek ražots tiek veidots dažādās pasaules valstīs un pēc tam vienā valstī sakomplektēts. Te es vairāk par tehnoloģisko pasaules daļu.
Ir, protams, iespējams dažādas izejvielas aizstāt, taču te atkal ir jautājums izmaksās. Piemēram, lai aizstātu gāzi no Krievijas, skaidrs, ka mums nāksies to ievest no citurienes, ieguldīt resursus jaunu ceļu izveidei. Attiecīgi, sadārdzinājums uz jaunas sistēmas izveides ir neizbēgams. Un šo resursu nesegs kāds, bet konkrēti mēs katrs.
Es, protams, saprotu, ka šobrīd mūsu valstī runā, ka mēs nemaz tik atkarīgi no Krievijas neesam un mūs tas nemaz tik smagi neskars. Taču realitātē ir savādāk, ja parunāsiet ar konkrētiem uzņēmējiem, kuri ir atkarīgi no tranzīta, degvielas cenām, dzelzceļa un citām lietām. Parunājiet ar konkrētiem uzņēmējiem.
Protams, mēs mēģinām iziet no situācijas, pasūtam gāzi caur Lietuvu, gan jau paņemsim vēl kredītus. Slimošanas laikā paņēmām uz mazbērniem, tagad paņemsim uz maz maz bērniem. Kamēr dod! Un izliksimies, ka mums viss ir kārtībā, kamēr ir sveša nauda kuru tērēt. Bet kādu mirkli tas beigsies, aizlāpīt savu nepietiekamību ar kredītiem nav risinājums. Tas ir tas stāvoklis, kad ņem kredītu, lai samaksātu iepriekšējos kredītus. Tāds veiksmīgs ekonomisks modelis. Tai pat laikā, izliekamies par beigtiem, ka cilvēki izbrauc no valsts, jauni uzņēmumi neveidojas, esošie grimst vai vienkārši stagnē, jēdzīgas investīcijas nekādas- nu, tādā ilgspējošā skatījumā.
Sarunājoties ar cilvēkiem, tad šobrīd daudzi sāk veidot uzkrājumus, gaida X stundu (ar savām vājprāta somām), pērk graudus, sāli. Un uzvedas atbilstoši padomju laiku piedzīvojušam cilvēkam, kurš labi atceras 90 gadus.
Taču šoreiz ir pavisam cita situācija un šodien Latvijā nebūs 90 gadi. Vai dzīvosim sliktāk, jā, iespējams. Vai būs deficīts uz produktiem? Pilnīgi un galīgi nē! Kaut vai iedomājieties par to cik rietumu pasaules uzņēmēji, pazaudēja vienu milzīgu patērētāju un vienu mazāku. Taču uzņēmumu produkciju kaut kur jārealizē būs! Vai kļūs lētāk- nē! Izejvielu cenas sadārdzinās. Bet pieejams būs! Tāpēc, neieguldiet savus resursus, lai tos nezaudētu, pārtikā, tehnikā un vēl visādās nejēdzībās.
Šobrīd, lai izveidotu uzkrājumus, tiem ir jābūt tādās lietās, kuras pēc laika spēsiet konvertēt atpakaļ naudā. Naudu glabāt šodien ir bezjēdzīgi! Atcerieties mirkli, kad mēs pārgājām no lata uz eiro? Salīdziniet, cik šodien varat par to pašu daudzumu eiro nopirkt, kā tad. Un tas notiek visu laiku, ja iepriekš varējāt nopirkt degvielu pa 1,50eu, tad tagad litrs vairs jau nesanāks. Tādā veidā nauda zaudē savu vērtību. Pēc gada nespēsiet par to pašu summu, kas ir Jūsu iekrājumos, nopirkt to pašu, ko spējat tagad. Naivi cerēt, ka naudai vērtība celsies- tas būtu vairāk, kā naivi.
Kādi tad ir ieguldījumu veidi, piemēram, zeltā vai nekustamos īpašumos. Protams, ja ir pietiekami iekrājumi, lai tos konvertētu vērtslietās. Bet zelts tāpat nav slikta lieta. Kādā lombardā par lētāku naudu (bez juveliera darba pievienotās vērtības) nopirkt kaut kādus zelta izstrādājumus. Un pēc gada būs pilnīgi vienalga, kādā veidā ir mainījusies eiro vērtība, spēsiet atbilstoši biržai, ar nelieliem zaudējumiem atgūt adekvātu naudas vienību. Zelts nemaina vērtību. Ja, protams, krievs no centrālās bankas savas zelta rezerves nesāks pludināt tirgū un zelts nekļūs alumīnija vērtībā. Bet, visticamāk, ka tas nenotiks.
Tā tad ir vērts padomāt par kaut kādu rezervju izveidi, nebaltai dienai!
Ejam tālāk! Zinot, ka nauda zaudē savu vērtību attiecībā pret produktu un pakalpojumu, ir vērts savu naudu ieliet savā veselībā! Vienalga, kā to realizējat! Kamēr vēl dzīves līmenis ir labāks, kā perspektīvi tas var kļūt. Maksimāli sevi sakārtot, veselības ziņā. Palielinot savus fiziskos un morālos resursus, un labklājību ilgākam laikam. Vai tie ir ārsti, zāles, manipulācijas, medus rezervju papildināšana- der viss, kas der Jums! Vajag uzlabot savu labsajūtu, perspektīvi uzlabojot savu funkcionalitāti nākotnē. Kamēr vēl nejūtam ekonomiskās sekas, spēcinam sevi!
Un beidzamais, ko šobrīd vajag darīt! Ieguldiet savus resursus sevis izglītošanā. Ielejiet vienkārši līdzekļus, lai maksimāli paplašinātu savu pasaules skatījumu un, protams, konkurēt spēju tirgū. Izglītošanās var būt jeb kāda, kāda Jums der. Tā var būt kvalifikācijas celšana, jaunu profesiju apguve. Tā var būt jaunu iekārtu iegāde, materiālu iegāde, jaunu darba vietu izveide u.t.t. Der jeb kas, kas palielina Jūsu funkcionalitāti. Bet uzmanīgi pārdomājiet, kas ir tas, ko ir vērts apgūt un radiet situāciju, ja esošais darbiņš pabeigsies vai Jūs samazinās, Jūs ātrā veidā varat atrast citu nozari, citu vietu un turpināt strādā. Piemēram, ja esat tik unikāls, ka pastāv risks, ka esošā situācijā Jūs varat nebūt arī vairs vajadzīgs. Ka Jūsu nozare, nebūs aktuāla. Ir jābūt, tādai "soma X stundai" galvā.
Un, pats galvenais, beigt sēdēt! Kustēties un darīt!